Beidzot laikam būs arī datorspēle par fotografēšanu. Kamēr tādās spēlēs kā Grand Theft Auto fotografēšana kā sastāvdaļa ir pastāvējusi, nju ir fotografēšanas spēle. Pablišers ir Sony Computer Entertainment, un tā izskatās, ka būs uz Playstation 3 platformas. Spēles ideja ir tāda, ka Tu esi dabas fotogrāfs, un Tava misija ir atgriezties no Āfrikas ar dažādu dzīvnieku bildēm. Ņemot vērā, kas ir datorspēles pasūtītājs, nav 3 reizes jāmin, ar kura tipa kamerām spēlē būs jāfotografē. Un kurš vēl vispār saka, ka datorspēles ir tik vardarbīgas un slikti ietekmē bērnus...
ceturtdiena, 2008. gada 9. oktobris
piektdiena, 2008. gada 29. augusts
Ar ko tīrīt objektīvu?
Tagad, kad esam tikuši pie kāda objektīva, tad noteikti nepaies ne pāris sekundes, kā jau kāds uz tā būs atstājis savus speķainos pirkstu nospiedumus. Netīrs objektīvs vai netīrs filtrs var ietekmēt attēla kvalitāti. Protams, viens niecīgs puteklītis uz objektīva nebūs redzams bildē, jo tas atrodas pārāk tuvu priekšlēcai. Bet man pašam ir gadījies, ka fotogrāfijas iznāk miglainas pirkstu nospiedumu uz objektīva priekšlēcas dēļ. Lai no tā visa izvairītos un vienkārši un ātri notīrītu savu stroķi, tad iesaku lietot tādu produktu ko sauc par LENSPEN. Tas ir kā pildspalva, kuram ir divi galiņi. Ar vienu galiņu, kurš ir līdzīgs slotiņai, vispirms noslauka nost visus lielos un cietos draņķus, kas varētu skrāpēties tīrot objektīvu, un ar otru galiņu notīrām visus pirkstu nospiedumus nost.
Lenspen Latvijā ir nopērkams par apmēram 10 latviešu naudiņām, kas var mainīties no augstās inflācijas un valūtas kursiem. Noteikti iesaku arī lietot citus tīrāmos līdzekļus, kuri ir nopērkami foto veikalos, un noteikti izvēlies to, kas vislabāk strādā un kas pašam labāk patīk. Es lietoju lenspen un esmu ļoti apmierināts.
Lenspen Latvijā ir nopērkams par apmēram 10 latviešu naudiņām, kas var mainīties no augstās inflācijas un valūtas kursiem. Noteikti iesaku arī lietot citus tīrāmos līdzekļus, kuri ir nopērkami foto veikalos, un noteikti izvēlies to, kas vislabāk strādā un kas pašam labāk patīk. Es lietoju lenspen un esmu ļoti apmierināts.
ceturtdiena, 2008. gada 28. augusts
Annie Leibovitz at Work
18. novembrī ir gaidāma pasaules slavenās fotogrāfes Annie Leibovitz jaunās grāmatas iznākšana. Ja neesi pazīstams ar viņas darbiem vai arī, kā viņa strādā, iesaku noskatīties šo VIDEO.
Grāmatas vērtība ir norādīta 40.00 USD, taču, ja pirkumu izdarīsi līdz 18. nov., tad saņemsi atlaidi un to var iegādāties par 26.40 USD, pasūtot no Amazon.com
trešdiena, 2008. gada 27. augusts
Nikon D90 spoguļ/foto/video kamera
Atlika tikai Canonam paziņot par jaunā 50D iznākšanu, kā Nikon uzreiz dodas straujā pretuzbrukumā ar savu "pusprofesionālās" klases spoguļkameru D90. Šī noteikti ir entuziastu un amatieru līmeņa fotocienītāja kamera, un tā viņa tiek arī reklamēta. Zem kapota šim jaunajam brīnumam ir 12.3 megapikseļu CMOS sensors ar nepilno DX formāta matricu. Matricas jūtība būs tradicionālā no 200-3200, un būšot arī paaugstinātā 6400. Laikam kā revolucionārāko lietu par šo kameru jāmin, ka ar to varēs ne tikai fotografēt, bet arī uzņemt video klipiņus. Ņemot vērā kameras kompakto izmēru, samērā lielo sensoru, kas nodrošinās teicamu kvalitāti sliktos gaismas apstākļos, un objektīvu arsenālu, tad šī kamera var kļūt par ļoti populāru modeli daudzu lietotāju vidū. Ja nākotnē ar šo te sistēmu nekas greizi nenoies, tad var gaidīt, ka ar visām spoguļkamerām, kas iznāks pēc 2008. gada, būs iespējams arī filmēt. Nikon jau to ir ieviesis, nākošais būs Canons, visticamāk pēc tam pievienosies Sony un pārejie brendi.
Pats es lietoju Canon sistēmu un esmu ļoti apmierināts ar to. Esmu ļoti priecīgs par Canon 50D, noteikti ieteikšu to kameru nākotnē visiem, kuri vēlēsies startēt nopietni fotografēšanas lauciņā, un uz Nikonu pārlēkt nemaz arī netaisos, ņemot vērā uzkrāto pieredzi strādājot ar šo brendu un arī tehniku. Ja es sāktu no nulles, tad es, protams, apsvērtu Nikon sistēmu un, iespējams, arī ņemtu to. Bet nu nevar zināt kā būtu, ja būtu!
http://www.nikon.lv/
otrdiena, 2008. gada 26. augusts
Canon 50D ir klāt!
15.1 Megapixel APS-C CMOS sensor
- 6.3fps continuous shooting, max. burst 90 JPEGs with UDMA card
- DIGIC 4 processor
- ISO 100-3200, expandable to 12800
- 9-point wide area AF
- 3.0” Clear View VGA LCD with Live View mode & Face Detection Live AF
- Magnesium alloy body, with environmental protection
- EOS Integrated Cleaning System
- HDMI connection for high quality viewing and playback on a High Definition TV
- Full compatibility with Canon EF and EF-S lenses and EX-series Speedlites
sestdiena, 2008. gada 9. augusts
Objektīvs
Objektīvs sastāv no vairākām lēcām un ir domāts, lai projicētu skaidru attēlu uz digitālo sensoru vai foto filmu. Objektīvs var būt iebūvēts jau pašā kamerā(kompaktkamerās, mobilajos telefonos), vai tas var būt arī noņemams un apmaināms pret citiem objektīviem(spoguļkamerās un cita veida profesionālākās kamerās).
Fokusa attālums
Fokusa attālums atbild par to, cik daudz mēs varam sabāzt vienā kadrā. Jo mazāks fokusa attālums, jo lielāku laukumu varam iekadrēt. Kad cipariņš fokusa attālumam paliek lielāks, jo šaurākā leņķī fotoaparāts redz, toties tālāk esošie priekšmeti izskatās tuvāki. Šo attālumu pieraksta milimetros(mm).
Diafragma
Fotogrāfu aprindās bieži vien saukta arī par objektīva gaismas spēju. Nav slikta objektīva, ir tikai par maz gaismas. Parasti objektīvus cenšas taisīt pēc iespējas gaismas caurlaidīgākus, kas fiziski palielina to izmaksas sakarā ar izmantotajiem materiāliem. Jo objektīvs būs gaišāks, jo dārgāks tas būs. Ļoti gaišus objektīvus augstā godā tur fotoreportieri, kuriem bieži vien nākas strādāt ļoti sliktos gaismas apstākļos, un, ja ir labi liels objektīvs līdzi, tad ar to var arī izcelt no tumsas vis kaut kādas bildes. Vairāk informāciju par šo tēmu var iegūt sadaļā diafragma.
Zoom jeb tālummaiņas objektīvi
Tie ir objektīvi ar vairākiem fokusa attālumiem. Piem., Canon EF 24-70mm f/2.8 L ir zoom objektīvs, kuram fokusa attālums ir no 24mm līdz pat 70mm. Tas ir apmēram 3x zooms, ko ļoti popularizē daudzi fotoaparātu ražotāji, īpaši iesācēju vai kompaktkameru tirgū. Zoom objektīvi ir ļoti labi, jo ar tiem ir ļoti viegli strādāt. Diemžēl, ir arī savi mīnusi, kas atstāj iespaidu uz pašas bildes optisko kvalitāti.
Fiksētie/Gaišie/Prime objektīvi
Tie ir objektīvi, kuriem ir tikai viens fokusa attālums. Piem., Canon EF 50mm f/1.8. Šim objektīvam nevar ne pievilkt tuvāk to, ko redzi, nedz arī otrādi. Ja gribi dabūt visu grupas foto ar šo objektīvu iekšā kadrā, tad nāksies pašam fiziski atkāpties pāris soļus. Noteikti Tu tagad padomāsi, ka tas tak ir baigi stulbi un neparocīgi, un varbūt tā arī ir. Bet sakarā ar vienkāršo konstrukciju, šie objektīvi parasti ir daudz kvalitatīvāki par zoom objektīviem. Tāpēc bieži vien profesionāļi izvēlas tieši fiksētos objektīvus. Nemaz nerunājot par to, ka tie arī parasti ir daudz gaišāki. Un pati labākā ziņa ir tā, ka tie arī ir daudz, daudz lētāki. Jau pieminētais Canon EF 50mm f/1.8 objektīvs ir nopērkams pa 60Ls naudiņām(cena var augt sakarā ar inflāciju un laiku, kad šo rakstu lasi).
Image stabilization/Vibration Reduction – Attēla stabilizācijas mehānisms
Firmas Canon un Nikon daudzos savos objektīvos iebūvē iekšā attēla stabilizatorus. Canoniem to apzīmē kā „IS”, bet Nikoniem kā „VR” funkciju. Tas dod to, ka ar objektīvu var fotografēt daudz tumšākos apstākļos bez statīva un rezultātā iegūsi asu bildi. Šī funkcija atkal ir īpaši svarīga tiem, kuri nevar atļauties līdzi nēsāt statīvu, vai arī, kuriem ir ļoti ātri jāstrādā un statīva izlikšana vienkārši nav iespējama. Diemžēl, ir arī sliktā ziņa. Šī funkcija sadārdzina objektīvu uz pusi. Firma Pentax ir izveidojusi savu stabilizācijas mehānismu, kas jau ir iebūvēts iekšā pašā kamerā un jebkurš objektīvs kļūst par stabilizētu objektīvu.
Macro Objektīvi
Esi kādreiz internetā vai žurnālos redzējis bildes, kur ir nobildēts kāds kukainīts ļoti lielā palielinājumā? Tas ir panākts ar īpašiem macro objektīviem. Parastajiem objektīviem ir minimālā fokusēšanās distance, tas nozīmē, ka ir kaut kāda robeža, cik tālu var objektīvu pielikt objektam klāt, lai tas varētu iestādīt asumu. To var uzzināt atrodot šo informāciju savā kameras pamācībā, bet, ja Tev ir spoguļkamera, tad uzskrūvē virsū objektīvu. Ieliec Manual fokusa režīmā un fokusēšanas gredzenu atgriez uz tuvāko galu. Un tad fiziski kustinot pašu objektīvu tuvini klāt kādam priekšmetam, un Tu atradīsi to vietu, kur objekts ir ass, bet pēc tam vairāk asuma nav. Macro objektīviem šī lieta ir īpaši koriģēta un ar tiem ir iespējams pielīst klāt mazai mušiņai īpaši tuvu. Makro objektīvus parasti apzīmē ar vārdu Macro tā nosaukumā, piem Canon EF 100mm f/2.8 MACRO.
Fish Eye
Tie ir objektīvi kuri optiski grauj zīmējumu un veido tādu kā lodes efektu, jo to priekšlēca ir īpaši izliekta. Sava interesantā skata dēļ, tos iesauc arī par zivs acīm. Praktiski šie objektīvi ir ļoti reti kad izmantojami un vairāk paredzēti tieši „mākslas” taisīšanai. Savu fizisko īpašību dēļ, tie spēj ietvert līdz pat 180° lenķi. Tā kā, ja kaut ko bildēsi ar tādu, uzmanies, jo kadrā var trāpīt arī tavas kājas!
Optiskie defekti
Distorsija – optisks attēla kropļojums, kas veido attēlam lodveida formu.
Hromatiskā aberācija – krāsu ēnu un asa kontrasta pārejas.
Vinjetēšana – attēls uz malām kļust daudz tumšāks.
Tilt-Shift objektīvi
Tie ir objektīvi, kas ir īpaši paredzēti arhitektūras un dažādu simetrisku priekšmetu bildēšanai. Kad ar parastu objektīvu nostājas pie augstas mājas un paceļ uz augšu, tad māja sagāžas kadrā, un apakšā tā izskatās ļoti plata, bet augšā ļoti šaura. Ar šiem shift objektīviem var izlabot šo kļūdu. Firma Canon ražo 3 šādus shift objektīvus (24mm, 45mm, 90mm), un tie ir manuālās fokusēšanās objektīvi. Līdz ar digitālās ēras attīstību, tādās programmās kā Adobe Photoshop, ir iespējams daļēji koriģēt šo problēmu. Tomēr, ja esi nolēmis daudz bildēt arhitektūru, tad izdevīgāk tomēr ir nolikt tos 800Ls par tādu vienu objektīviņu un miers.
Kādu objektīvu man pirkt?
Viss ir ļoti vienkārši, viss ir atkarīgs no tā, ko Tu konkrēti taisies bildēt!
Līdz 15mm skaitās Fish eye objektīvi. Kad gribas kaut ko milzīgu interesanti nobildēt.
No 16mm līdz 24mm skaitās platleņķi. Kad nav, kur atkāpties, un daudz, ko vajag dabūt iekšā kadrā.
50mm skaitās cilvēka redzes leņķis. Tas nozīmē, ka objektīvs redz tādā pašā lenķī kā cilvēks, tikai to ierobežo kadra malas. Ja gribas bildēt kaut ko īpaši pedantiski pareizi, tad šis ir tas fokusa attālums ,kas ir jāizvēlas.
85mm līdz 135mm skaitās jau portreta objektīvi. Izmantojot šādus objektīvus, cilvēks izskatās daudz skaistāks.
No 85mm un uz augšu arī skaitās teleobjektīvi. Domāti, lai pievilktu klāt tālu esošus priekšmetus.
No 800mm skaitās jau teleskopi. Tie domāti dažādu astronomisku objektu bildēšanai.
Mana paša arsenālā šobrīd atrodas sekojoši objektīvi:
Canon EF-S 18-55mm f/3.5-5.6
Canon EF-S 10-22mm f/3.5-4.5
Canon EF 24-70mm f/2.8
Canon EF 85mm f/1.8
Fokusa attālums
Fokusa attālums atbild par to, cik daudz mēs varam sabāzt vienā kadrā. Jo mazāks fokusa attālums, jo lielāku laukumu varam iekadrēt. Kad cipariņš fokusa attālumam paliek lielāks, jo šaurākā leņķī fotoaparāts redz, toties tālāk esošie priekšmeti izskatās tuvāki. Šo attālumu pieraksta milimetros(mm).
Diafragma
Fotogrāfu aprindās bieži vien saukta arī par objektīva gaismas spēju. Nav slikta objektīva, ir tikai par maz gaismas. Parasti objektīvus cenšas taisīt pēc iespējas gaismas caurlaidīgākus, kas fiziski palielina to izmaksas sakarā ar izmantotajiem materiāliem. Jo objektīvs būs gaišāks, jo dārgāks tas būs. Ļoti gaišus objektīvus augstā godā tur fotoreportieri, kuriem bieži vien nākas strādāt ļoti sliktos gaismas apstākļos, un, ja ir labi liels objektīvs līdzi, tad ar to var arī izcelt no tumsas vis kaut kādas bildes. Vairāk informāciju par šo tēmu var iegūt sadaļā diafragma.
Zoom jeb tālummaiņas objektīvi
Tie ir objektīvi ar vairākiem fokusa attālumiem. Piem., Canon EF 24-70mm f/2.8 L ir zoom objektīvs, kuram fokusa attālums ir no 24mm līdz pat 70mm. Tas ir apmēram 3x zooms, ko ļoti popularizē daudzi fotoaparātu ražotāji, īpaši iesācēju vai kompaktkameru tirgū. Zoom objektīvi ir ļoti labi, jo ar tiem ir ļoti viegli strādāt. Diemžēl, ir arī savi mīnusi, kas atstāj iespaidu uz pašas bildes optisko kvalitāti.
Fiksētie/Gaišie/Prime objektīvi
Tie ir objektīvi, kuriem ir tikai viens fokusa attālums. Piem., Canon EF 50mm f/1.8. Šim objektīvam nevar ne pievilkt tuvāk to, ko redzi, nedz arī otrādi. Ja gribi dabūt visu grupas foto ar šo objektīvu iekšā kadrā, tad nāksies pašam fiziski atkāpties pāris soļus. Noteikti Tu tagad padomāsi, ka tas tak ir baigi stulbi un neparocīgi, un varbūt tā arī ir. Bet sakarā ar vienkāršo konstrukciju, šie objektīvi parasti ir daudz kvalitatīvāki par zoom objektīviem. Tāpēc bieži vien profesionāļi izvēlas tieši fiksētos objektīvus. Nemaz nerunājot par to, ka tie arī parasti ir daudz gaišāki. Un pati labākā ziņa ir tā, ka tie arī ir daudz, daudz lētāki. Jau pieminētais Canon EF 50mm f/1.8 objektīvs ir nopērkams pa 60Ls naudiņām(cena var augt sakarā ar inflāciju un laiku, kad šo rakstu lasi).
Image stabilization/Vibration Reduction – Attēla stabilizācijas mehānisms
Firmas Canon un Nikon daudzos savos objektīvos iebūvē iekšā attēla stabilizatorus. Canoniem to apzīmē kā „IS”, bet Nikoniem kā „VR” funkciju. Tas dod to, ka ar objektīvu var fotografēt daudz tumšākos apstākļos bez statīva un rezultātā iegūsi asu bildi. Šī funkcija atkal ir īpaši svarīga tiem, kuri nevar atļauties līdzi nēsāt statīvu, vai arī, kuriem ir ļoti ātri jāstrādā un statīva izlikšana vienkārši nav iespējama. Diemžēl, ir arī sliktā ziņa. Šī funkcija sadārdzina objektīvu uz pusi. Firma Pentax ir izveidojusi savu stabilizācijas mehānismu, kas jau ir iebūvēts iekšā pašā kamerā un jebkurš objektīvs kļūst par stabilizētu objektīvu.
Macro Objektīvi
Esi kādreiz internetā vai žurnālos redzējis bildes, kur ir nobildēts kāds kukainīts ļoti lielā palielinājumā? Tas ir panākts ar īpašiem macro objektīviem. Parastajiem objektīviem ir minimālā fokusēšanās distance, tas nozīmē, ka ir kaut kāda robeža, cik tālu var objektīvu pielikt objektam klāt, lai tas varētu iestādīt asumu. To var uzzināt atrodot šo informāciju savā kameras pamācībā, bet, ja Tev ir spoguļkamera, tad uzskrūvē virsū objektīvu. Ieliec Manual fokusa režīmā un fokusēšanas gredzenu atgriez uz tuvāko galu. Un tad fiziski kustinot pašu objektīvu tuvini klāt kādam priekšmetam, un Tu atradīsi to vietu, kur objekts ir ass, bet pēc tam vairāk asuma nav. Macro objektīviem šī lieta ir īpaši koriģēta un ar tiem ir iespējams pielīst klāt mazai mušiņai īpaši tuvu. Makro objektīvus parasti apzīmē ar vārdu Macro tā nosaukumā, piem Canon EF 100mm f/2.8 MACRO.
Fish Eye
Tie ir objektīvi kuri optiski grauj zīmējumu un veido tādu kā lodes efektu, jo to priekšlēca ir īpaši izliekta. Sava interesantā skata dēļ, tos iesauc arī par zivs acīm. Praktiski šie objektīvi ir ļoti reti kad izmantojami un vairāk paredzēti tieši „mākslas” taisīšanai. Savu fizisko īpašību dēļ, tie spēj ietvert līdz pat 180° lenķi. Tā kā, ja kaut ko bildēsi ar tādu, uzmanies, jo kadrā var trāpīt arī tavas kājas!
Optiskie defekti
Distorsija – optisks attēla kropļojums, kas veido attēlam lodveida formu.
Hromatiskā aberācija – krāsu ēnu un asa kontrasta pārejas.
Vinjetēšana – attēls uz malām kļust daudz tumšāks.
Tilt-Shift objektīvi
Tie ir objektīvi, kas ir īpaši paredzēti arhitektūras un dažādu simetrisku priekšmetu bildēšanai. Kad ar parastu objektīvu nostājas pie augstas mājas un paceļ uz augšu, tad māja sagāžas kadrā, un apakšā tā izskatās ļoti plata, bet augšā ļoti šaura. Ar šiem shift objektīviem var izlabot šo kļūdu. Firma Canon ražo 3 šādus shift objektīvus (24mm, 45mm, 90mm), un tie ir manuālās fokusēšanās objektīvi. Līdz ar digitālās ēras attīstību, tādās programmās kā Adobe Photoshop, ir iespējams daļēji koriģēt šo problēmu. Tomēr, ja esi nolēmis daudz bildēt arhitektūru, tad izdevīgāk tomēr ir nolikt tos 800Ls par tādu vienu objektīviņu un miers.
Kādu objektīvu man pirkt?
Viss ir ļoti vienkārši, viss ir atkarīgs no tā, ko Tu konkrēti taisies bildēt!
Līdz 15mm skaitās Fish eye objektīvi. Kad gribas kaut ko milzīgu interesanti nobildēt.
No 16mm līdz 24mm skaitās platleņķi. Kad nav, kur atkāpties, un daudz, ko vajag dabūt iekšā kadrā.
50mm skaitās cilvēka redzes leņķis. Tas nozīmē, ka objektīvs redz tādā pašā lenķī kā cilvēks, tikai to ierobežo kadra malas. Ja gribas bildēt kaut ko īpaši pedantiski pareizi, tad šis ir tas fokusa attālums ,kas ir jāizvēlas.
85mm līdz 135mm skaitās jau portreta objektīvi. Izmantojot šādus objektīvus, cilvēks izskatās daudz skaistāks.
No 85mm un uz augšu arī skaitās teleobjektīvi. Domāti, lai pievilktu klāt tālu esošus priekšmetus.
No 800mm skaitās jau teleskopi. Tie domāti dažādu astronomisku objektu bildēšanai.
Mana paša arsenālā šobrīd atrodas sekojoši objektīvi:
Canon EF-S 18-55mm f/3.5-5.6
Canon EF-S 10-22mm f/3.5-4.5
Canon EF 24-70mm f/2.8
Canon EF 85mm f/1.8
trešdiena, 2008. gada 30. jūlijs
Man ir beidzot mājaslapa!!!
Esmu paņēmis sev domeinu un jau hostējos. Protams, šī nav mana galējā mājaslapa, nedz arī kaut kas, kā tai vajadzētu izskatīties, bet, jebkurā gadījumā, tas ir daudz labāk nekā absolūti nekas. Tā kā strādāsim pie mājaslapas un redzēs, kas notiksies tālāk.http://www.sulcs.lv/
Diafragma
Diafragma ir caurums, ko veido dzelzs plāksnītes objektīvā. Tās ir atbildīgas par to, cik daudz gaismas tiek laists cauri objektīvam. Diafragmas iedaļas sauc par soļiem. To pieraksta šādi, piem., f/5.6. Jo mazāks F skaitlis, jo lielāks caurumiņš objektīvā, un vairāk gaismas nokļūst uz sensora. Diafragma objektīvā pastāvīgi stāv pilnīgi atvērta līdz maksimumam, tādēļ, lai būtu iespējams vieglāk skatīties skatu meklētājā un tas nebūtu galīgi tumšs. Tikai uzņemšanas brīdī diafragma aizveras nepieciešamajā daudzumā.
Parasti uz objektīviem raksta diafragmas maksimālo iespējamo atvērumu. Fotogrāfu aprindās īpaši ir cieņā "gaišie" jeb "ātrie" objektīvi tādēļ, ka tā diafragmu var atvērt ļoti platu un sliktas gaismas apstākļos var labāk fotografēt. Par "gaišo" objektīvu parasti sauc tādu, kura maksimālais atvērums ir vismaz f/2.8.
Zoom objektīviem dažreiz ir divas maksimālās diafragmas. Piem., Canon EF 18-55mm f/3.5-5.6. Tas nozīmē, ka diafragma staigā atkarībā no zoomēšanas pakāpes. Uz 18mm atzīmes objektīva diafragma būs f/3.5, bet zoomējot tuvāk tā pieaugs, un pie 55mm tā jau būs f/5.6.
Piem., Canon EF 24-70mm f/2.8 L ir tikai viena nemainīga diafragma, kura nemainās no tālummaiņas pakāpes.
Diafragma cilvēka organismā.
Acu Zīlītes! Tāpat kā fotoaparāta objektīvam, tā arī mums ir sava diafragma acīs. Acs ir objektīvs, bet zīlīte ir diafragma. Tā pilda tieši tādu pašu funkciju kā fotoaparātā. Pieej pie spoguļa un pamēģini sev paspīdināt nedaudz gaismu acīs, tad Tu redzēsi kad nekavējoties zīlīte aizveras. Bet, kad paliek atkal ļoti tumšs, zīlīte atveras. Tagad Tu zini, kā strādā diafragma.
Asuma dziļums
Diafragma ir arī par vēl vienu lietu atbildīga, un tas ir asuma dziļums. Angliski to sauc par "dept of field". Jo mazāks diafragmas skaitlis, jo mazāks asuma dziļums. Praktiski runājot, tas nozīmē, ka viss būs ass tikai tanī vietā, kur tiks iestādīts asums. Bet, ja mēs gadienā gribam bildēt kādu ainavu, kur viss ir pilnīgi ass, tad ir jāaizgriež vairāk ciet diafragma. Pie lielāka F skaitļa, asuma dziļuma vieta palielinās, un mēs varam lielāku laukumu dabūt asu.
Diemžēl, asuma dziļumu nenosaka tikai diafragma, bet arī fotografējamā objekta attālums no objektīva, fokusa attālums un filmas/digitālā sensora izmērs.
Zoom objektīviem dažreiz ir divas maksimālās diafragmas. Piem., Canon EF 18-55mm f/3.5-5.6. Tas nozīmē, ka diafragma staigā atkarībā no zoomēšanas pakāpes. Uz 18mm atzīmes objektīva diafragma būs f/3.5, bet zoomējot tuvāk tā pieaugs, un pie 55mm tā jau būs f/5.6.
Piem., Canon EF 24-70mm f/2.8 L ir tikai viena nemainīga diafragma, kura nemainās no tālummaiņas pakāpes.
Diafragma cilvēka organismā.
Acu Zīlītes! Tāpat kā fotoaparāta objektīvam, tā arī mums ir sava diafragma acīs. Acs ir objektīvs, bet zīlīte ir diafragma. Tā pilda tieši tādu pašu funkciju kā fotoaparātā. Pieej pie spoguļa un pamēģini sev paspīdināt nedaudz gaismu acīs, tad Tu redzēsi kad nekavējoties zīlīte aizveras. Bet, kad paliek atkal ļoti tumšs, zīlīte atveras. Tagad Tu zini, kā strādā diafragma.
Asuma dziļums
Diafragma ir arī par vēl vienu lietu atbildīga, un tas ir asuma dziļums. Angliski to sauc par "dept of field". Jo mazāks diafragmas skaitlis, jo mazāks asuma dziļums. Praktiski runājot, tas nozīmē, ka viss būs ass tikai tanī vietā, kur tiks iestādīts asums. Bet, ja mēs gadienā gribam bildēt kādu ainavu, kur viss ir pilnīgi ass, tad ir jāaizgriež vairāk ciet diafragma. Pie lielāka F skaitļa, asuma dziļuma vieta palielinās, un mēs varam lielāku laukumu dabūt asu.
Diemžēl, asuma dziļumu nenosaka tikai diafragma, bet arī fotografējamā objekta attālums no objektīva, fokusa attālums un filmas/digitālā sensora izmērs.
Lūk, piemērs, kas ir bildēts ar dažādām diafragmām.
Skaidrs, bet tad kādu diafragmu man izvēlēties?
Diafragmas izvēli nosaka mērķi, ko vēlies sasniegt, jeb, konstruktīvi runājot, nepieciešamais asuma dziļums, kāds Tev nepieciešams.
Lūk daži piemēri.
f/1.8, 1/100 sek, ISO 1600, 85mm
Tas esmu es! Fotografēja mani Māra Pētersone. Asuma dziļums ir ļoti mazs. Fons ir galīgi "šmigā", kas ir laba lieta, jo tas nenovērš uzmanību.
f/16, 1/8 sek, ISO 100, 14mmAsuma dziļuma kalkulatori.
Internetā ir pieejami ļoti daudz asuma dziļuma kalkulatoru, un dažos foto veikalos tādi ir nopērkami pat no kartona, ko viegli paņemt visur līdzi un izkalkulēt uz vietas. Neuztraucies, Tev nav obligāti tādi jāpērk vai jāmeklē internetā. Bet var gadīties, ka kādreiz veidosi kādu īpaši specifisku darbu un vajadzēs aprēķināt, cik daudz būs ass.
Es pats lietoju šo.
http://www.dpreview.com/learn/?/Glossary/Optical/Depth_of_Field_01.htm
Vēl ir iespējams nospiest uz kameras "DOF preview" pogu uz kameras korpusa kura parasti atrodas kameras priekšā. Kad nospiedīsi, tad diafragma aizvērsies un Tu varēsi redzēt cik liels asuma dziļums ir. Protams, tas bija ļoti svarīgi kad bildēja uz filmām. Bet digitālajā ērā šī poga zaudējusi savu tvērienu. Firma Sony savās Alfas sērijas spoguļkamerās ir pilnībā atteikusies no tās.
Cena
Pirms sapriecājies par to, ka tagad Tu zini kā uzbildēt skaistus portretus, kur fons ir izsmērējies, un visa uzmanība ir veltīta tikai uz modeli, tad ir viena slikta ziņa priekš Tevis, portretu fotogrāf un fotoreportieri. "Gaišie" objektīvi ir parasti uz pusi dārgāki nekā tādi paši, tikai ar lielāku diafragmu. Tāpēc iesaku izpētīt fiksēto objektīvu(objektīvi tikai ar vienu fokusa attālumu) klāstu, ko piedāvā Tavs kameras ražotājs. Tie parasti visi ir "gaišie", un tie ir zināmā mērā pat par demokrātiskām cenām. Protams, ir arī ļoti dārgi fiksētie objektīvi. Bet lielākā daļa vēl ir nopērkami.
Ja Tu specializējies uz ainavu bildēšanu vai arī studijas foto, tad pērc vienalga kādu objektīvu un būsi priecīgs.
Internetā ir pieejami ļoti daudz asuma dziļuma kalkulatoru, un dažos foto veikalos tādi ir nopērkami pat no kartona, ko viegli paņemt visur līdzi un izkalkulēt uz vietas. Neuztraucies, Tev nav obligāti tādi jāpērk vai jāmeklē internetā. Bet var gadīties, ka kādreiz veidosi kādu īpaši specifisku darbu un vajadzēs aprēķināt, cik daudz būs ass.
Es pats lietoju šo.
http://www.dpreview.com/learn/?/Glossary/Optical/Depth_of_Field_01.htm
Vēl ir iespējams nospiest uz kameras "DOF preview" pogu uz kameras korpusa kura parasti atrodas kameras priekšā. Kad nospiedīsi, tad diafragma aizvērsies un Tu varēsi redzēt cik liels asuma dziļums ir. Protams, tas bija ļoti svarīgi kad bildēja uz filmām. Bet digitālajā ērā šī poga zaudējusi savu tvērienu. Firma Sony savās Alfas sērijas spoguļkamerās ir pilnībā atteikusies no tās.
Cena
Pirms sapriecājies par to, ka tagad Tu zini kā uzbildēt skaistus portretus, kur fons ir izsmērējies, un visa uzmanība ir veltīta tikai uz modeli, tad ir viena slikta ziņa priekš Tevis, portretu fotogrāf un fotoreportieri. "Gaišie" objektīvi ir parasti uz pusi dārgāki nekā tādi paši, tikai ar lielāku diafragmu. Tāpēc iesaku izpētīt fiksēto objektīvu(objektīvi tikai ar vienu fokusa attālumu) klāstu, ko piedāvā Tavs kameras ražotājs. Tie parasti visi ir "gaišie", un tie ir zināmā mērā pat par demokrātiskām cenām. Protams, ir arī ļoti dārgi fiksētie objektīvi. Bet lielākā daļa vēl ir nopērkami.
Ja Tu specializējies uz ainavu bildēšanu vai arī studijas foto, tad pērc vienalga kādu objektīvu un būsi priecīgs.
svētdiena, 2008. gada 29. jūnijs
Ekspozīcija
Ekspozīcija ir gaismas daudzums, kas nonāk uz fotojutīgā materiāla - digitālā sensora vai fotofilmas. Ekspozīciju sastāda ISO, slēdža ātrums un diafragma. Perfekti eksponēts attēls nav ne par tumšu, ne par gaišu. Kameras auto režīmi paši mēra ekspozīciju. Manuālie režīmi atļauj mainīt ekspozīciju kā vien vēlamies, vai arī izlabot aparāta kļūdu, ja gadienā mērītājs būs nokļūdījies.
Apskatīsim dažus piemērus. Es izgāju dārzā un sabildēju puķīti ar dažādiem parametriem, lai redzētu, kā mainās ekspozīcija:
ISO 100, 1/250, f/2.8
Šis attēls ir perfekti eksponēts, ir redzamas detaļas bildes ēnu daļās un pašās gaišākajās vietās.
ISO 100, 1/2000, f/2.8
Šis attēls ir nepietiekami sagaismots. Zieds ir vēl saskatāms, taču detaļas fonā ir pārāk tumšas, lai tajās saskatītu kaut kādu informāciju.
ISO 100, 1/8000, f/2.8
Gaisma pavisam maz ir tikusi uz sensora, tāpēc bilde iznākusi pavisam tumša. Fons ir pilnīgi melns, un ziedu var saskatīt tikai ar grūtībām.
ISO 100, 1/60, f/2.8
Attēls ir nedaudz pārgaismots. Zieda gaišākās daļas ir izdegušas pavisam baltas, un tajās nav redzamas detaļas. Uz sensora ir nonācis mazliet par daudz gaismas. Tā kā šādā bildē svarīgākais ir pats zieds, tad šī būtu liela kļūda.
ISO 100, 1/5, f/2.8
Mini trīs reizes, kas redzams bildē! Gaisma ir bijusi daudz par daudz, un gandrīz visā attēlā nav vairs palikusi informācija. Fotogrāfi šīs vietas, kuras ir pilnīgi baltas, sauc par izdedzinātām.
Ekspozīcijas noteikšanas veidi:
Atstarotās gaismas mērīšana ar kameras palīdzību
1. solis - pieejam fotografējamajam objektam pavisam tuvu klāt,
2. solis - nomērām gaismas daudzumu, iekadrējot objektu pa visu kadru,
3. solis - nospiežam Exposure Lock pogu,
4. solis - atkāpjamies un pārkadrējam pēc sākotnējās ieceres,
5. solis - uzņemam bildi.
Spotmērīšana (punkta mērīšana).
Dažās modernākās kamerās ir iebūvēts spotmetrs. Ar to var nomērīt ekspozīciju, neejot klāt objektam, tas ir īpaši labi tad, kad kontrastainas gaismas apstākļos mēs fiziski pieiet klāt nevaram.
Pelēkā karte
Foto preču veikalos ir nopērkamas īpašas 18% pelēkās kartes. Tās ir paredzētas ekspozīcijas un baltā balansa noteikšanai. Dažādas virsmas atstaro dažādu gaismas daudzumu. Pelēkā karte ir veidota tā, lai ekspozīcija tiktu nomērīta vienmērīgi un tiktu sasniegti labākie rezultāti.
Lietošana ir sekojoša:
1. solis - ieliekam karti mūsu izvēlētajā vietā tā, lai gaisma krīt uz viņu tieši tāpat kā uz objektu, ko bildēsim,
2. solis - nomērām ekspozīciju no pelēkās kartes ar spotmetru vai arī iekadrējot pa visu pelēkās kartes kadru un tad nofiksējot ekspozīciju,
3. solis - aizvācam pelēko karti,
4. solis – fotografējam.
Diemžēl šai metodei ir daži mīnusi. Pelēkās kartes ir ļoti grūti nopērkamas, un tās ir salīdzinoši arī dārgas priekš vienkārša papīra gabaliņa. Kā arī diezgan neparocīgi ir nēsāt tādu kartona gabaliņu līdz.
Krītošas gaismas mērīšana ar ārēju eksponometru.
Šis veids ir vispareizākais, kad jāmēra ekspozīcija. Profesionāla fotogrāfa somā noteikti ir līdz eksponometrs. Agrāk, bildējot uz filmām, nemaz bez eksponometra iztikt nevarēja. Šobrīd mums ir tāda privilēģija uzņemt bildi un pēc tam to aplūkot uzreiz uz LCD displeja, un noteikt, vai attēls ir okey. Šie eksponometri ir dažādi un ar dažādām funkcijām, ja esi nolēmis iegādāties sev vienu, tad iesaku pirkt tādu, kurš ir arī flašmetrs. Ar to var noteikt pareizu ekspozīciju, lietojot zibspuldzes.
Vislētākais un iesācējam labākais eksponometrs varētu būt Sekonic L-308S Flashmate. Šis modelis ir arī īpaši populārs ne tikai foto entuziastu vidū, bet arī profesionāļu. Firma Sekonic ražo arī visādas citādas vērtīgas ierīces, kuras būtu vērts apskatīt.
Apskatīsim dažus piemērus. Es izgāju dārzā un sabildēju puķīti ar dažādiem parametriem, lai redzētu, kā mainās ekspozīcija:
ISO 100, 1/250, f/2.8Šis attēls ir perfekti eksponēts, ir redzamas detaļas bildes ēnu daļās un pašās gaišākajās vietās.
ISO 100, 1/2000, f/2.8Šis attēls ir nepietiekami sagaismots. Zieds ir vēl saskatāms, taču detaļas fonā ir pārāk tumšas, lai tajās saskatītu kaut kādu informāciju.
ISO 100, 1/8000, f/2.8Gaisma pavisam maz ir tikusi uz sensora, tāpēc bilde iznākusi pavisam tumša. Fons ir pilnīgi melns, un ziedu var saskatīt tikai ar grūtībām.
ISO 100, 1/60, f/2.8
Attēls ir nedaudz pārgaismots. Zieda gaišākās daļas ir izdegušas pavisam baltas, un tajās nav redzamas detaļas. Uz sensora ir nonācis mazliet par daudz gaismas. Tā kā šādā bildē svarīgākais ir pats zieds, tad šī būtu liela kļūda.
ISO 100, 1/5, f/2.8Mini trīs reizes, kas redzams bildē! Gaisma ir bijusi daudz par daudz, un gandrīz visā attēlā nav vairs palikusi informācija. Fotogrāfi šīs vietas, kuras ir pilnīgi baltas, sauc par izdedzinātām.
Ekspozīcijas noteikšanas veidi:
Atstarotās gaismas mērīšana ar kameras palīdzību
1. solis - pieejam fotografējamajam objektam pavisam tuvu klāt,
2. solis - nomērām gaismas daudzumu, iekadrējot objektu pa visu kadru,
3. solis - nospiežam Exposure Lock pogu,
4. solis - atkāpjamies un pārkadrējam pēc sākotnējās ieceres,
5. solis - uzņemam bildi.
Spotmērīšana (punkta mērīšana).
Dažās modernākās kamerās ir iebūvēts spotmetrs. Ar to var nomērīt ekspozīciju, neejot klāt objektam, tas ir īpaši labi tad, kad kontrastainas gaismas apstākļos mēs fiziski pieiet klāt nevaram.
Pelēkā karte
Foto preču veikalos ir nopērkamas īpašas 18% pelēkās kartes. Tās ir paredzētas ekspozīcijas un baltā balansa noteikšanai. Dažādas virsmas atstaro dažādu gaismas daudzumu. Pelēkā karte ir veidota tā, lai ekspozīcija tiktu nomērīta vienmērīgi un tiktu sasniegti labākie rezultāti.
Lietošana ir sekojoša:
1. solis - ieliekam karti mūsu izvēlētajā vietā tā, lai gaisma krīt uz viņu tieši tāpat kā uz objektu, ko bildēsim,
2. solis - nomērām ekspozīciju no pelēkās kartes ar spotmetru vai arī iekadrējot pa visu pelēkās kartes kadru un tad nofiksējot ekspozīciju,
3. solis - aizvācam pelēko karti,
4. solis – fotografējam.
Diemžēl šai metodei ir daži mīnusi. Pelēkās kartes ir ļoti grūti nopērkamas, un tās ir salīdzinoši arī dārgas priekš vienkārša papīra gabaliņa. Kā arī diezgan neparocīgi ir nēsāt tādu kartona gabaliņu līdz.
Krītošas gaismas mērīšana ar ārēju eksponometru.
Šis veids ir vispareizākais, kad jāmēra ekspozīcija. Profesionāla fotogrāfa somā noteikti ir līdz eksponometrs. Agrāk, bildējot uz filmām, nemaz bez eksponometra iztikt nevarēja. Šobrīd mums ir tāda privilēģija uzņemt bildi un pēc tam to aplūkot uzreiz uz LCD displeja, un noteikt, vai attēls ir okey. Šie eksponometri ir dažādi un ar dažādām funkcijām, ja esi nolēmis iegādāties sev vienu, tad iesaku pirkt tādu, kurš ir arī flašmetrs. Ar to var noteikt pareizu ekspozīciju, lietojot zibspuldzes.
Vislētākais un iesācējam labākais eksponometrs varētu būt Sekonic L-308S Flashmate. Šis modelis ir arī īpaši populārs ne tikai foto entuziastu vidū, bet arī profesionāļu. Firma Sekonic ražo arī visādas citādas vērtīgas ierīces, kuras būtu vērts apskatīt.
Ekspokorekcija
Ko darīt tad, kad man ir tikai mans fotoaparāts un viss? Tad atliek paļauties tikai uz LCD displeju kameras aizmugurē. Nobildē bildi un fiksi uzmet aci. Ja kaut kas ir par tumšu vai otrādāk - pārdedzināts, tad vajag pielietot ekspokorekciju. Kompaktkamerās šī funkcija varētu būt noslēpta diezgan pamatīgi vai arī vispār nebūt. Bet spoguļkamerās to var ļoti vienkārši paregulēt fotografēšanas brīdī. Ekspozīcijas kompensācija parasti ir apzīmēta kā lineāls, kur vidū ir nulle un uz kreiso pusi ir minusi, un uz labo - plusi. Tā kā, ja esi sarežģītas gaismas apstākļos, tad vari pieņemt lēmumu, uz kuru pusi kompensēt, jo fotoaparāts vienkārši nezina, ko Tu taisies bildēt.
Ko darīt tad, kad man ir tikai mans fotoaparāts un viss? Tad atliek paļauties tikai uz LCD displeju kameras aizmugurē. Nobildē bildi un fiksi uzmet aci. Ja kaut kas ir par tumšu vai otrādāk - pārdedzināts, tad vajag pielietot ekspokorekciju. Kompaktkamerās šī funkcija varētu būt noslēpta diezgan pamatīgi vai arī vispār nebūt. Bet spoguļkamerās to var ļoti vienkārši paregulēt fotografēšanas brīdī. Ekspozīcijas kompensācija parasti ir apzīmēta kā lineāls, kur vidū ir nulle un uz kreiso pusi ir minusi, un uz labo - plusi. Tā kā, ja esi sarežģītas gaismas apstākļos, tad vari pieņemt lēmumu, uz kuru pusi kompensēt, jo fotoaparāts vienkārši nezina, ko Tu taisies bildēt.
Kas ir Megapikselis?
Pikselis ir termins, ko lieto aprakstot digitāla fotoattēla izšķirtspēju, digitālas kameras sensoru elementus un dažādu digitālo displeju elementus. Fotogrāfiem interesē tikai tas, cik daudz pikseļu ir iegūtajai bildei. Jo vairāk megapikseļu, jo, protams, attēls lielāks un detalizētāks.
Jo vairāk megapikseļu, jo lielākas bildes var izdrukāt, nezaudējot kvalitāti.
Tātad, kā noteikt, cik mūsu kamerām ir megapikseļu?
Visvienkāršākais veids ir paskatīties kameras pamācībā, un tur tam ir jābūt rakstītam. Taču vislabāk būtu ieregulēt aparātā visaugstākās kvalitātes bildes režīmu(daudzos aparātos var izvēlēties ar kādu izšķirtspēju fotografēt). Canon fotokamerās šis apzīmējums ir parasti L,M,S lielie burti, gluži tāpat kā kreklu izmēri. Vienmēr centies bildēt maksimālajā iespējamā rezolūcijā. Protams, jo mazāka rezolūcija ir uzlikta, jo bildes mūsu atmiņas kartēs aizņems mazāk vietas, tādā veidā mēs varēsim sabildēt daudz vairāk kadru uz vienas atmiņas kartes. Profesionāli fotogrāfi parasti neiet nemaz ārā no mājas bez vairākām atmiņas kartēm somā, un Tev arī nevajadzētu. Ja tev ir tikai viena atmiņas karte, tad piepērc klāt vēl kādu, jo nekad nevar zināt, kādos piedzīvojumos Tu šodien iekulsies.
Tātad atpakaļ pie tēmas - kad bilde ir uzbildēta, tad atliek to ielikt datorā un aplūkot bildes rezolūciju jeb izšķirtspēju. To var izdarīt uzspiežot uz bildes, atverot "properties" izvēlni, pēc tam ejot uz "Details" sadaļu, un tur būs rakstīti bildes parametri. Bieži cilvēki jauc bildes SIZE ar izšķirtspēju. Size ir tas parametrs, kurš rāda, cik daudz vietas uz cietā diska/atmiņas kartē šī bilde aizņem, un tam nav nekāda sakara ar pašas bildes izšķirtspēju. Kad esi atradis pareizo izmēru, tas parasti ir apzīmēts ar augstums x platums.
Es pats fotografēju ar Canon 30D fotokameru, kurai ražotājs saka, ka ir 8.2 megapikseļi.
Aplūkojot bildi, es redzu, ka bildes izšķirtspēja ir 3504 x 2336. Pirmais skaitlis ir platums, bet otrais augstums. Paņemam kalkulatoru un šos skaitļus sareizinām kopā, un iegūstam (3504 x 2336 = 8,185,344) Maitas gabali tādi!!!!! Apčakarējuši mani!!!!! Lai kamera labāk pārdotos ir, protams, noapaļojuši šo skaitli nedaudz uz augšu.
Labi Ronald! Visi šie aprēķini ir baigi "aizraujošie", bet man tāpat nav tapis skaidrāks par tiem pikseļiem. Praksē tie parādās?
Ja mēs atveram bildi un skatāmies uz ekrānu, tad pikseļus mēs neredzam, bet, ja mēs sākam bildi palielināt, tad arvien vairāk un vairāk pikseļi parādās. Es pievienoju klāt ilustrāciju ar fotoattēlu kreisajā pusē, kurš ir faktiskajā lielumā un labajā pusē tas pats attēls ir palielināts par 3200%. Tie milzīgie kvadrātiņi arī ir pikseļi. Viņi vienkārši tur ir miljoniem, tāpēc arī vārds mega ir priekšā, un mēs, skatoties uz attēlu, nemaz neredzam katru pikseli bez palielinājuma.
Bildē redzama fotogrāfe Māra Pētersone, kura specializējas uz portretu fotografēšanu, izmantojot dabīgo apgaismojumu. Noteikti apskatieties, ja interesē šis novirziens. Good stuff! Es palielināju bildi speciāli uz viņas krekla, lai skaidrāk varētu redzēt pikseļus palielinājumā un saprastu, no kurienes tieši esmu izkadrējis palielinājumu.
Cik mums vispār reāli tie megapikseļi ir vajadzīgi?
Tehnoloģijas pēdējos gados ir tā progresējušas, ka šobrīd ir tas brīdis sasniegts, kad droši var teikt, ka vairāk megapikseļu mums praktiski nav vajadzīgs. Protams, mums ir vajadzīgi pikseļi, tas tāpat kā ar naudu, jo vairāk - jo labāk. Bet, atšķirībā no naudas, mēs bieži vien nezinām, kur pikseļus grūst. Diezgan grūti ir paredzēt arī industrijas tālākos plānus, vai viņi centīsies turpināt to megapikseļu skriešanās sacensības, vai arī paliks pie sasniegtā un centīsies attīstīt jaunākas tehnoloģijas.
Ja Tu vēlies ielikt bildi Draugos, tad Tev pietiks ar 3 megapikseļu kameru.
Lai izprintētu kvalitatīvu A3, to var mēģināt darīt ar 6mpx kameru. Esmu printējis ar savu 8,1mpx kameru un izdruka iznāca ārā perfekta.
Ja noalgosi profesionālu fotogrāfu, tad visticamāk, ka viņš būs Tevi sabildējis no 8mpx - 16mpx.
Firma Canon izlaida jauno Canon 1Ds Mark III profesionālo spoguļkameru, kurai ir 21mpx, kas ir pašreiz pati gribētākā kamera daudzu profesionāļu vidū, kā arī visu to, kuri lieto Canon sistēmu. Nikon lielākā kamera ir Nikon D3, kurai ir 12mpx, bet klīst baumas, ka būšot arī vairāk, jo nevar tā atpalikt no Canon.
Visaugstākās raudzes fotoprofiņi, kuri fotogrāfē lielākajiem pasaules brendiem, lieto lielā formāta fotokameras, tādas kā, piem., Hasselblad H3DII , kurai ir 39 megapikseļu sensors. Bilžu izšķirtspēja un detalizācija esot pilnīgi leģendāra. Diemžēl šāds prieks maksā TIKAI ap 30'000$ par kameras korpusu vien.
Bilžu apskates attālums
Arī profesionāli fotogrāfi bieži vien šo lietu neņem vērā. Un tas ir - jo lielāka bilde ir izprintēta, jo no lielāka attāluma kāds to apskatīs. Kad Tu pastaigājies pa pilsētu un redzi milzīgas reklāmu izdrukas kaut kur pakārtas, Tu tak nemaz ar aci neredzi cik liela izšķirtspēja ir tai bildei, jo to izdruku skaties no milzīga attāluma. Tā kā, ja vēlies taisīt milzu izdrukas un pārsteigt pasauli ar kaut ko ģeniālu, tad, godīgi sakot, vairāk attaisnojuma, kāpēc to nevarētu darīt, nav.
Jo vairāk megapikseļu, jo lielākas bildes var izdrukāt, nezaudējot kvalitāti.
Tātad, kā noteikt, cik mūsu kamerām ir megapikseļu?
Visvienkāršākais veids ir paskatīties kameras pamācībā, un tur tam ir jābūt rakstītam. Taču vislabāk būtu ieregulēt aparātā visaugstākās kvalitātes bildes režīmu(daudzos aparātos var izvēlēties ar kādu izšķirtspēju fotografēt). Canon fotokamerās šis apzīmējums ir parasti L,M,S lielie burti, gluži tāpat kā kreklu izmēri. Vienmēr centies bildēt maksimālajā iespējamā rezolūcijā. Protams, jo mazāka rezolūcija ir uzlikta, jo bildes mūsu atmiņas kartēs aizņems mazāk vietas, tādā veidā mēs varēsim sabildēt daudz vairāk kadru uz vienas atmiņas kartes. Profesionāli fotogrāfi parasti neiet nemaz ārā no mājas bez vairākām atmiņas kartēm somā, un Tev arī nevajadzētu. Ja tev ir tikai viena atmiņas karte, tad piepērc klāt vēl kādu, jo nekad nevar zināt, kādos piedzīvojumos Tu šodien iekulsies.
Tātad atpakaļ pie tēmas - kad bilde ir uzbildēta, tad atliek to ielikt datorā un aplūkot bildes rezolūciju jeb izšķirtspēju. To var izdarīt uzspiežot uz bildes, atverot "properties" izvēlni, pēc tam ejot uz "Details" sadaļu, un tur būs rakstīti bildes parametri. Bieži cilvēki jauc bildes SIZE ar izšķirtspēju. Size ir tas parametrs, kurš rāda, cik daudz vietas uz cietā diska/atmiņas kartē šī bilde aizņem, un tam nav nekāda sakara ar pašas bildes izšķirtspēju. Kad esi atradis pareizo izmēru, tas parasti ir apzīmēts ar augstums x platums.
Es pats fotografēju ar Canon 30D fotokameru, kurai ražotājs saka, ka ir 8.2 megapikseļi.
Aplūkojot bildi, es redzu, ka bildes izšķirtspēja ir 3504 x 2336. Pirmais skaitlis ir platums, bet otrais augstums. Paņemam kalkulatoru un šos skaitļus sareizinām kopā, un iegūstam (3504 x 2336 = 8,185,344) Maitas gabali tādi!!!!! Apčakarējuši mani!!!!! Lai kamera labāk pārdotos ir, protams, noapaļojuši šo skaitli nedaudz uz augšu.
Labi Ronald! Visi šie aprēķini ir baigi "aizraujošie", bet man tāpat nav tapis skaidrāks par tiem pikseļiem. Praksē tie parādās?
Ja mēs atveram bildi un skatāmies uz ekrānu, tad pikseļus mēs neredzam, bet, ja mēs sākam bildi palielināt, tad arvien vairāk un vairāk pikseļi parādās. Es pievienoju klāt ilustrāciju ar fotoattēlu kreisajā pusē, kurš ir faktiskajā lielumā un labajā pusē tas pats attēls ir palielināts par 3200%. Tie milzīgie kvadrātiņi arī ir pikseļi. Viņi vienkārši tur ir miljoniem, tāpēc arī vārds mega ir priekšā, un mēs, skatoties uz attēlu, nemaz neredzam katru pikseli bez palielinājuma.
Bildē redzama fotogrāfe Māra Pētersone, kura specializējas uz portretu fotografēšanu, izmantojot dabīgo apgaismojumu. Noteikti apskatieties, ja interesē šis novirziens. Good stuff! Es palielināju bildi speciāli uz viņas krekla, lai skaidrāk varētu redzēt pikseļus palielinājumā un saprastu, no kurienes tieši esmu izkadrējis palielinājumu.
Cik mums vispār reāli tie megapikseļi ir vajadzīgi?
Tehnoloģijas pēdējos gados ir tā progresējušas, ka šobrīd ir tas brīdis sasniegts, kad droši var teikt, ka vairāk megapikseļu mums praktiski nav vajadzīgs. Protams, mums ir vajadzīgi pikseļi, tas tāpat kā ar naudu, jo vairāk - jo labāk. Bet, atšķirībā no naudas, mēs bieži vien nezinām, kur pikseļus grūst. Diezgan grūti ir paredzēt arī industrijas tālākos plānus, vai viņi centīsies turpināt to megapikseļu skriešanās sacensības, vai arī paliks pie sasniegtā un centīsies attīstīt jaunākas tehnoloģijas.
Ja Tu vēlies ielikt bildi Draugos, tad Tev pietiks ar 3 megapikseļu kameru.
Lai izprintētu kvalitatīvu A3, to var mēģināt darīt ar 6mpx kameru. Esmu printējis ar savu 8,1mpx kameru un izdruka iznāca ārā perfekta.
Ja noalgosi profesionālu fotogrāfu, tad visticamāk, ka viņš būs Tevi sabildējis no 8mpx - 16mpx.
Firma Canon izlaida jauno Canon 1Ds Mark III profesionālo spoguļkameru, kurai ir 21mpx, kas ir pašreiz pati gribētākā kamera daudzu profesionāļu vidū, kā arī visu to, kuri lieto Canon sistēmu. Nikon lielākā kamera ir Nikon D3, kurai ir 12mpx, bet klīst baumas, ka būšot arī vairāk, jo nevar tā atpalikt no Canon.
Visaugstākās raudzes fotoprofiņi, kuri fotogrāfē lielākajiem pasaules brendiem, lieto lielā formāta fotokameras, tādas kā, piem., Hasselblad H3DII , kurai ir 39 megapikseļu sensors. Bilžu izšķirtspēja un detalizācija esot pilnīgi leģendāra. Diemžēl šāds prieks maksā TIKAI ap 30'000$ par kameras korpusu vien.
Bilžu apskates attālums
Arī profesionāli fotogrāfi bieži vien šo lietu neņem vērā. Un tas ir - jo lielāka bilde ir izprintēta, jo no lielāka attāluma kāds to apskatīs. Kad Tu pastaigājies pa pilsētu un redzi milzīgas reklāmu izdrukas kaut kur pakārtas, Tu tak nemaz ar aci neredzi cik liela izšķirtspēja ir tai bildei, jo to izdruku skaties no milzīga attāluma. Tā kā, ja vēlies taisīt milzu izdrukas un pārsteigt pasauli ar kaut ko ģeniālu, tad, godīgi sakot, vairāk attaisnojuma, kāpēc to nevarētu darīt, nav.
Abonēt:
Ziņas (Atom)