Ekspozīcija

Ekspozīcija ir gaismas daudzums, kas nonāk uz fotojutīgā materiāla - digitālā sensora vai fotofilmas. Ekspozīciju sastāda ISO, slēdža ātrums un diafragma. Perfekti eksponēts attēls nav ne par tumšu, ne par gaišu. Kameras auto režīmi paši mēra ekspozīciju. Manuālie režīmi atļauj mainīt ekspozīciju kā vien vēlamies, vai arī izlabot aparāta kļūdu, ja gadienā mērītājs būs nokļūdījies.

Apskatīsim dažus piemērus. Es izgāju dārzā un sabildēju puķīti ar dažādiem parametriem, lai redzētu, kā mainās ekspozīcija:

ISO 100, 1/250, f/2.8
Šis attēls ir perfekti eksponēts, ir redzamas detaļas bildes ēnu daļās un pašās gaišākajās vietās.



ISO 100, 1/2000, f/2.8
Šis attēls ir nepietiekami sagaismots. Zieds ir vēl saskatāms, taču detaļas fonā ir pārāk tumšas, lai tajās saskatītu kaut kādu informāciju.



ISO 100, 1/8000, f/2.8
Gaisma pavisam maz ir tikusi uz sensora, tāpēc bilde iznākusi pavisam tumša. Fons ir pilnīgi melns, un ziedu var saskatīt tikai ar grūtībām.

ISO 100, 1/60, f/2.8
Attēls ir nedaudz pārgaismots. Zieda gaišākās daļas ir izdegušas pavisam baltas, un tajās nav redzamas detaļas. Uz sensora ir nonācis mazliet par daudz gaismas. Tā kā šādā bildē svarīgākais ir pats zieds, tad šī būtu liela kļūda.



ISO 100, 1/5, f/2.8
Mini trīs reizes, kas redzams bildē! Gaisma ir bijusi daudz par daudz, un gandrīz visā attēlā nav vairs palikusi informācija. Fotogrāfi šīs vietas, kuras ir pilnīgi baltas, sauc par izdedzinātām.


Ekspozīcijas noteikšanas veidi:

Atstarotās gaismas mērīšana ar kameras palīdzību
1. solis - pieejam fotografējamajam objektam pavisam tuvu klāt,
2. solis - nomērām gaismas daudzumu, iekadrējot objektu pa visu kadru,
3. solis - nospiežam Exposure Lock pogu,
4. solis - atkāpjamies un pārkadrējam pēc sākotnējās ieceres,
5. solis - uzņemam bildi.


Spotmērīšana (punkta mērīšana).
Dažās modernākās kamerās ir iebūvēts spotmetrs. Ar to var nomērīt ekspozīciju, neejot klāt objektam, tas ir īpaši labi tad, kad kontrastainas gaismas apstākļos mēs fiziski pieiet klāt nevaram.

Pelēkā karte
Foto preču veikalos ir nopērkamas īpašas 18% pelēkās kartes. Tās ir paredzētas ekspozīcijas un baltā balansa noteikšanai. Dažādas virsmas atstaro dažādu gaismas daudzumu. Pelēkā karte ir veidota tā, lai ekspozīcija tiktu nomērīta vienmērīgi un tiktu sasniegti labākie rezultāti.
Lietošana ir sekojoša:
1. solis - ieliekam karti mūsu izvēlētajā vietā tā, lai gaisma krīt uz viņu tieši tāpat kā uz objektu, ko bildēsim,
2. solis - nomērām ekspozīciju no pelēkās kartes ar spotmetru vai arī iekadrējot pa visu pelēkās kartes kadru un tad nofiksējot ekspozīciju,
3. solis - aizvācam pelēko karti,
4. solis – fotografējam.

Diemžēl šai metodei ir daži mīnusi. Pelēkās kartes ir ļoti grūti nopērkamas, un tās ir salīdzinoši arī dārgas priekš vienkārša papīra gabaliņa. Kā arī diezgan neparocīgi ir nēsāt tādu kartona gabaliņu līdz.

Krītošas gaismas mērīšana ar ārēju eksponometru.
Šis veids ir vispareizākais, kad jāmēra ekspozīcija. Profesionāla fotogrāfa somā noteikti ir līdz eksponometrs. Agrāk, bildējot uz filmām, nemaz bez eksponometra iztikt nevarēja. Šobrīd mums ir tāda privilēģija uzņemt bildi un pēc tam to aplūkot uzreiz uz LCD displeja, un noteikt, vai attēls ir okey. Šie eksponometri ir dažādi un ar dažādām funkcijām, ja esi nolēmis iegādāties sev vienu, tad iesaku pirkt tādu, kurš ir arī flašmetrs. Ar to var noteikt pareizu ekspozīciju, lietojot zibspuldzes.
Vislētākais un iesācējam labākais eksponometrs varētu būt Sekonic L-308S Flashmate. Šis modelis ir arī īpaši populārs ne tikai foto entuziastu vidū, bet arī profesionāļu. Firma Sekonic ražo arī visādas citādas vērtīgas ierīces, kuras būtu vērts apskatīt.

Ekspokorekcija
Ko darīt tad, kad man ir tikai mans fotoaparāts un viss? Tad atliek paļauties tikai uz LCD displeju kameras aizmugurē. Nobildē bildi un fiksi uzmet aci. Ja kaut kas ir par tumšu vai otrādāk - pārdedzināts, tad vajag pielietot ekspokorekciju. Kompaktkamerās šī funkcija varētu būt noslēpta diezgan pamatīgi vai arī vispār nebūt. Bet spoguļkamerās to var ļoti vienkārši paregulēt fotografēšanas brīdī. Ekspozīcijas kompensācija parasti ir apzīmēta kā lineāls, kur vidū ir nulle un uz kreiso pusi ir minusi, un uz labo - plusi. Tā kā, ja esi sarežģītas gaismas apstākļos, tad vari pieņemt lēmumu, uz kuru pusi kompensēt, jo fotoaparāts vienkārši nezina, ko Tu taisies bildēt.