Beidzot varu paziņot par to, ka darbs pie manas mājaslapas ir noslēdzies, un tā ir publiski pieejama ikvienam. Lapa ir 3 valodās -latviešu, angļu un krievu. Lapā šobrīd ir gandrīz 200 fotogrāfiju, kas ir izkārtotas dažādās tēmās. Protams, lapa nebūtu tapusi bez manu draugu palīdzības. Īpašs paldies Mārtiņam, kas visu to salika kopā, un Katerinai par krievu valodas tulkojumiem. Darbs pie lapas tiks turpināts, un pastāvīgi tiks pievienoti jauni materiāli.
Lai Jums veiksmīgs nākamais 2009. gads!!!
Beidzot ir parādījies vēl viens spēlētājs kameru ražošanas tirgū. Un, ja viss rakstītais ir patiesība, tad daudzi turpmākie profesionāļi metīs savus Nikonus un Canonus pie malas un pāries uz šo sistēmu. Kādi ir jaunās RED kameras plusi. Pirmām kārtām jau, to var izmanto arī kā video kameru. Otrkārt, kamera ir pilnībā izjaucama pa sastāvdaļām, un Tev nekad vairs nevajadzēs pirkt visu kameru atkal un atkal. Treškārt, Tu vari bildēt ar ātrumu 100 kadri sekundē, bez problēmām. Nemaz nerunājot par super sexīgo dizainu. Nu, un, ja vēl Tu uz to tagad skaties šķībi, tad Tu varēsi arī uzskrūvēt uz viņa savus Nikon/Canon objektīvus. Protams, RED piedāvā arī savus objektīvus. Pašam lielākajam modelim(epic 617) ir 251 mp!!!
Šobrīd RED piedāvā dažādas komplektācijas sākot no 3000 $ - 50'000$...
Ja Jums kādreiz piedāvā fotografēt tumsā dejojošus citplanētiešu, kuri spīd luminiscējošā apgaismojumā, tad noteikti sakiet JĀ!!! Tā kā vakar un šodien es ar to nodarbojos...
Kam ir jānotiek, lai es sāktu pirkt meiteņu žurnālus? Tur ir jābūt iekšā manām bildēm. Šī mēneša žurnālā Avene ir viens atvērums pilns ar manis fotografētām bildēm. 3 interesantas frizūras. Tā kā ejiet un pērciet!!!!!
Fotogrāfijas tapušas sadarbībā ar Birutas Mageles Starptautisko stilistu skolas audzēknēm Viktoriju Kondrati, Katrīnu Budovsku un Renāti Meluti. Modeles no Zandas Krancmanes modeļu skolas.
Beidzot esmu ieguvis profesionālās kvalifikācijas apliecību. Man piešķirtā kvalifikācija atbilst otrajam profesionālās kvalifikācijas līmenim. Apliecība izsniegta Rīgā, 2008. gada 3. decembrī.
Beidzot laikam būs arī datorspēle par fotografēšanu. Kamēr tādās spēlēs kā Grand Theft Auto fotografēšana kā sastāvdaļa ir pastāvējusi, nju ir fotografēšanas spēle. Pablišers ir Sony Computer Entertainment, un tā izskatās, ka būs uz Playstation 3 platformas. Spēles ideja ir tāda, ka Tu esi dabas fotogrāfs, un Tava misija ir atgriezties no Āfrikas ar dažādu dzīvnieku bildēm. Ņemot vērā, kas ir datorspēles pasūtītājs, nav 3 reizes jāmin, ar kura tipa kamerām spēlē būs jāfotografē. Un kurš vēl vispār saka, ka datorspēles ir tik vardarbīgas un slikti ietekmē bērnus...
Tagad, kad esam tikuši pie kāda objektīva, tad noteikti nepaies ne pāris sekundes, kā jau kāds uz tā būs atstājis savus speķainos pirkstu nospiedumus. Netīrs objektīvs vai netīrs filtrs var ietekmēt attēla kvalitāti. Protams, viens niecīgs puteklītis uz objektīva nebūs redzams bildē, jo tas atrodas pārāk tuvu priekšlēcai. Bet man pašam ir gadījies, ka fotogrāfijas iznāk miglainas pirkstu nospiedumu uz objektīva priekšlēcas dēļ. Lai no tā visa izvairītos un vienkārši un ātri notīrītu savu stroķi, tad iesaku lietot tādu produktu ko sauc par LENSPEN. Tas ir kā pildspalva, kuram ir divi galiņi. Ar vienu galiņu, kurš ir līdzīgs slotiņai, vispirms noslauka nost visus lielos un cietos draņķus, kas varētu skrāpēties tīrot objektīvu, un ar otru galiņu notīrām visus pirkstu nospiedumus nost.
Lenspen Latvijā ir nopērkams par apmēram 10 latviešu naudiņām, kas var mainīties no augstās inflācijas un valūtas kursiem. Noteikti iesaku arī lietot citus tīrāmos līdzekļus, kuri ir nopērkami foto veikalos, un noteikti izvēlies to, kas vislabāk strādā un kas pašam labāk patīk. Es lietoju lenspen un esmu ļoti apmierināts.
18. novembrī ir gaidāma pasaules slavenās fotogrāfes Annie Leibovitz jaunās grāmatas iznākšana. Ja neesi pazīstams ar viņas darbiem vai arī, kā viņa strādā, iesaku noskatīties šo VIDEO.
Grāmatas vērtība ir norādīta 40.00 USD, taču, ja pirkumu izdarīsi līdz 18. nov., tad saņemsi atlaidi un to var iegādāties par 26.40 USD, pasūtot no Amazon.com
Atlika tikai Canonam paziņot par jaunā 50D iznākšanu, kā Nikon uzreiz dodas straujā pretuzbrukumā ar savu "pusprofesionālās" klases spoguļkameru D90. Šī noteikti ir entuziastu un amatieru līmeņa fotocienītāja kamera, un tā viņa tiek arī reklamēta. Zem kapota šim jaunajam brīnumam ir 12.3 megapikseļu CMOS sensors ar nepilno DX formāta matricu. Matricas jūtība būs tradicionālā no 200-3200, un būšot arī paaugstinātā 6400. Laikam kā revolucionārāko lietu par šo kameru jāmin, ka ar to varēs ne tikai fotografēt, bet arī uzņemt video klipiņus. Ņemot vērā kameras kompakto izmēru, samērā lielo sensoru, kas nodrošinās teicamu kvalitāti sliktos gaismas apstākļos, un objektīvu arsenālu, tad šī kamera var kļūt par ļoti populāru modeli daudzu lietotāju vidū. Ja nākotnē ar šo te sistēmu nekas greizi nenoies, tad var gaidīt, ka ar visām spoguļkamerām, kas iznāks pēc 2008. gada, būs iespējams arī filmēt. Nikon jau to ir ieviesis, nākošais būs Canons, visticamāk pēc tam pievienosies Sony un pārejie brendi.
Pats es lietoju Canon sistēmu un esmu ļoti apmierināts ar to. Esmu ļoti priecīgs par Canon 50D, noteikti ieteikšu to kameru nākotnē visiem, kuri vēlēsies startēt nopietni fotografēšanas lauciņā, un uz Nikonu pārlēkt nemaz arī netaisos, ņemot vērā uzkrāto pieredzi strādājot ar šo brendu un arī tehniku. Ja es sāktu no nulles, tad es, protams, apsvērtu Nikon sistēmu un, iespējams, arī ņemtu to. Bet nu nevar zināt kā būtu, ja būtu!
Objektīvs sastāv no vairākām lēcām un ir domāts, lai projicētu skaidru attēlu uz digitālo sensoru vai foto filmu. Objektīvs var būt iebūvēts jau pašā kamerā(kompaktkamerās, mobilajos telefonos), vai tas var būt arī noņemams un apmaināms pret citiem objektīviem(spoguļkamerās un cita veida profesionālākās kamerās).
Fokusa attālums
Fokusa attālums atbild par to, cik daudz mēs varam sabāzt vienā kadrā. Jo mazāks fokusa attālums, jo lielāku laukumu varam iekadrēt. Kad cipariņš fokusa attālumam paliek lielāks, jo šaurākā leņķī fotoaparāts redz, toties tālāk esošie priekšmeti izskatās tuvāki. Šo attālumu pieraksta milimetros(mm).
Diafragma
Fotogrāfu aprindās bieži vien saukta arī par objektīva gaismas spēju. Nav slikta objektīva, ir tikai par maz gaismas. Parasti objektīvus cenšas taisīt pēc iespējas gaismas caurlaidīgākus, kas fiziski palielina to izmaksas sakarā ar izmantotajiem materiāliem. Jo objektīvs būs gaišāks, jo dārgāks tas būs. Ļoti gaišus objektīvus augstā godā tur fotoreportieri, kuriem bieži vien nākas strādāt ļoti sliktos gaismas apstākļos, un, ja ir labi liels objektīvs līdzi, tad ar to var arī izcelt no tumsas vis kaut kādas bildes. Vairāk informāciju par šo tēmu var iegūt sadaļā diafragma.
Zoom jeb tālummaiņas objektīvi
Tie ir objektīvi ar vairākiem fokusa attālumiem. Piem., Canon EF 24-70mm f/2.8 L ir zoom objektīvs, kuram fokusa attālums ir no 24mm līdz pat 70mm. Tas ir apmēram 3x zooms, ko ļoti popularizē daudzi fotoaparātu ražotāji, īpaši iesācēju vai kompaktkameru tirgū. Zoom objektīvi ir ļoti labi, jo ar tiem ir ļoti viegli strādāt. Diemžēl, ir arī savi mīnusi, kas atstāj iespaidu uz pašas bildes optisko kvalitāti.
Fiksētie/Gaišie/Prime objektīvi
Tie ir objektīvi, kuriem ir tikai viens fokusa attālums. Piem., Canon EF 50mm f/1.8. Šim objektīvam nevar ne pievilkt tuvāk to, ko redzi, nedz arī otrādi. Ja gribi dabūt visu grupas foto ar šo objektīvu iekšā kadrā, tad nāksies pašam fiziski atkāpties pāris soļus. Noteikti Tu tagad padomāsi, ka tas tak ir baigi stulbi un neparocīgi, un varbūt tā arī ir. Bet sakarā ar vienkāršo konstrukciju, šie objektīvi parasti ir daudz kvalitatīvāki par zoom objektīviem. Tāpēc bieži vien profesionāļi izvēlas tieši fiksētos objektīvus. Nemaz nerunājot par to, ka tie arī parasti ir daudz gaišāki. Un pati labākā ziņa ir tā, ka tie arī ir daudz, daudz lētāki. Jau pieminētais Canon EF 50mm f/1.8 objektīvs ir nopērkams pa 60Ls naudiņām(cena var augt sakarā ar inflāciju un laiku, kad šo rakstu lasi).
Image stabilization/Vibration Reduction – Attēla stabilizācijas mehānisms
Firmas Canon un Nikon daudzos savos objektīvos iebūvē iekšā attēla stabilizatorus. Canoniem to apzīmē kā „IS”, bet Nikoniem kā „VR” funkciju. Tas dod to, ka ar objektīvu var fotografēt daudz tumšākos apstākļos bez statīva un rezultātā iegūsi asu bildi. Šī funkcija atkal ir īpaši svarīga tiem, kuri nevar atļauties līdzi nēsāt statīvu, vai arī, kuriem ir ļoti ātri jāstrādā un statīva izlikšana vienkārši nav iespējama. Diemžēl, ir arī sliktā ziņa. Šī funkcija sadārdzina objektīvu uz pusi. Firma Pentax ir izveidojusi savu stabilizācijas mehānismu, kas jau ir iebūvēts iekšā pašā kamerā un jebkurš objektīvs kļūst par stabilizētu objektīvu.
Macro Objektīvi
Esi kādreiz internetā vai žurnālos redzējis bildes, kur ir nobildēts kāds kukainīts ļoti lielā palielinājumā? Tas ir panākts ar īpašiem macro objektīviem. Parastajiem objektīviem ir minimālā fokusēšanās distance, tas nozīmē, ka ir kaut kāda robeža, cik tālu var objektīvu pielikt objektam klāt, lai tas varētu iestādīt asumu. To var uzzināt atrodot šo informāciju savā kameras pamācībā, bet, ja Tev ir spoguļkamera, tad uzskrūvē virsū objektīvu. Ieliec Manual fokusa režīmā un fokusēšanas gredzenu atgriez uz tuvāko galu. Un tad fiziski kustinot pašu objektīvu tuvini klāt kādam priekšmetam, un Tu atradīsi to vietu, kur objekts ir ass, bet pēc tam vairāk asuma nav. Macro objektīviem šī lieta ir īpaši koriģēta un ar tiem ir iespējams pielīst klāt mazai mušiņai īpaši tuvu. Makro objektīvus parasti apzīmē ar vārdu Macro tā nosaukumā, piem Canon EF 100mm f/2.8 MACRO.
Fish Eye
Tie ir objektīvi kuri optiski grauj zīmējumu un veido tādu kā lodes efektu, jo to priekšlēca ir īpaši izliekta. Sava interesantā skata dēļ, tos iesauc arī par zivs acīm. Praktiski šie objektīvi ir ļoti reti kad izmantojami un vairāk paredzēti tieši „mākslas” taisīšanai. Savu fizisko īpašību dēļ, tie spēj ietvert līdz pat 180° lenķi. Tā kā, ja kaut ko bildēsi ar tādu, uzmanies, jo kadrā var trāpīt arī tavas kājas!
Optiskie defekti
Distorsija – optisks attēla kropļojums, kas veido attēlam lodveida formu.
Hromatiskā aberācija – krāsu ēnu un asa kontrasta pārejas.
Vinjetēšana – attēls uz malām kļust daudz tumšāks.
Tilt-Shift objektīvi
Tie ir objektīvi, kas ir īpaši paredzēti arhitektūras un dažādu simetrisku priekšmetu bildēšanai. Kad ar parastu objektīvu nostājas pie augstas mājas un paceļ uz augšu, tad māja sagāžas kadrā, un apakšā tā izskatās ļoti plata, bet augšā ļoti šaura. Ar šiem shift objektīviem var izlabot šo kļūdu. Firma Canon ražo 3 šādus shift objektīvus (24mm, 45mm, 90mm), un tie ir manuālās fokusēšanās objektīvi. Līdz ar digitālās ēras attīstību, tādās programmās kā Adobe Photoshop, ir iespējams daļēji koriģēt šo problēmu. Tomēr, ja esi nolēmis daudz bildēt arhitektūru, tad izdevīgāk tomēr ir nolikt tos 800Ls par tādu vienu objektīviņu un miers.
Kādu objektīvu man pirkt?
Viss ir ļoti vienkārši, viss ir atkarīgs no tā, ko Tu konkrēti taisies bildēt!
Līdz 15mm skaitās Fish eye objektīvi. Kad gribas kaut ko milzīgu interesanti nobildēt.
No 16mm līdz 24mm skaitās platleņķi. Kad nav, kur atkāpties, un daudz, ko vajag dabūt iekšā kadrā.
50mm skaitās cilvēka redzes leņķis. Tas nozīmē, ka objektīvs redz tādā pašā lenķī kā cilvēks, tikai to ierobežo kadra malas. Ja gribas bildēt kaut ko īpaši pedantiski pareizi, tad šis ir tas fokusa attālums ,kas ir jāizvēlas.
85mm līdz 135mm skaitās jau portreta objektīvi. Izmantojot šādus objektīvus, cilvēks izskatās daudz skaistāks.
No 85mm un uz augšu arī skaitās teleobjektīvi. Domāti, lai pievilktu klāt tālu esošus priekšmetus.
No 800mm skaitās jau teleskopi. Tie domāti dažādu astronomisku objektu bildēšanai.
Mana paša arsenālā šobrīd atrodas sekojoši objektīvi: Canon EF-S 18-55mm f/3.5-5.6 Canon EF-S 10-22mm f/3.5-4.5 Canon EF 24-70mm f/2.8 Canon EF 85mm f/1.8
Esmu paņēmis sev domeinu un jau hostējos. Protams, šī nav mana galējā mājaslapa, nedz arī kaut kas, kā tai vajadzētu izskatīties, bet, jebkurā gadījumā, tas ir daudz labāk nekā absolūti nekas. Tā kā strādāsim pie mājaslapas un redzēs, kas notiksies tālāk.
Diafragma ir caurums, ko veido dzelzs plāksnītes objektīvā. Tās ir atbildīgas par to, cik daudz gaismas tiek laists cauri objektīvam. Diafragmas iedaļas sauc par soļiem. To pieraksta šādi, piem., f/5.6. Jo mazāks F skaitlis, jo lielāks caurumiņš objektīvā, un vairāk gaismas nokļūst uz sensora. Diafragma objektīvā pastāvīgi stāv pilnīgi atvērta līdz maksimumam, tādēļ, lai būtu iespējams vieglāk skatīties skatu meklētājā un tas nebūtu galīgi tumšs. Tikai uzņemšanas brīdī diafragma aizveras nepieciešamajā daudzumā.
Parasti uz objektīviem raksta diafragmas maksimālo iespējamo atvērumu. Fotogrāfu aprindās īpaši ir cieņā "gaišie" jeb "ātrie" objektīvi tādēļ, ka tā diafragmu var atvērt ļoti platu un sliktas gaismas apstākļos var labāk fotografēt. Par "gaišo" objektīvu parasti sauc tādu, kura maksimālais atvērums ir vismaz f/2.8.
Zoom objektīviem dažreiz ir divas maksimālās diafragmas. Piem., Canon EF 18-55mm f/3.5-5.6. Tas nozīmē, ka diafragma staigā atkarībā no zoomēšanas pakāpes. Uz 18mm atzīmes objektīva diafragma būs f/3.5, bet zoomējot tuvāk tā pieaugs, un pie 55mm tā jau būs f/5.6.
Piem., Canon EF 24-70mm f/2.8 L ir tikai viena nemainīga diafragma, kura nemainās no tālummaiņas pakāpes.
Diafragma cilvēka organismā.
Acu Zīlītes! Tāpat kā fotoaparāta objektīvam, tā arī mums ir sava diafragma acīs. Acs ir objektīvs, bet zīlīte ir diafragma. Tā pilda tieši tādu pašu funkciju kā fotoaparātā. Pieej pie spoguļa un pamēģini sev paspīdināt nedaudz gaismu acīs, tad Tu redzēsi kad nekavējoties zīlīte aizveras. Bet, kad paliek atkal ļoti tumšs, zīlīte atveras. Tagad Tu zini, kā strādā diafragma.
Asuma dziļums
Diafragma ir arī par vēl vienu lietu atbildīga, un tas ir asuma dziļums. Angliski to sauc par "dept of field". Jo mazāks diafragmas skaitlis, jo mazāks asuma dziļums. Praktiski runājot, tas nozīmē, ka viss būs ass tikai tanī vietā, kur tiks iestādīts asums. Bet, ja mēs gadienā gribam bildēt kādu ainavu, kur viss ir pilnīgi ass, tad ir jāaizgriež vairāk ciet diafragma. Pie lielāka F skaitļa, asuma dziļuma vieta palielinās, un mēs varam lielāku laukumu dabūt asu.
Diemžēl, asuma dziļumu nenosaka tikai diafragma, bet arī fotografējamā objekta attālums no objektīva, fokusa attālums un filmas/digitālā sensora izmērs.
Lūk, piemērs, kas ir bildēts ar dažādām diafragmām.
Skaidrs, bet tad kādu diafragmu man izvēlēties?
Diafragmas izvēli nosaka mērķi, ko vēlies sasniegt, jeb, konstruktīvi runājot, nepieciešamais asuma dziļums, kāds Tev nepieciešams.
Lūk daži piemēri.
f/1.8, 1/100 sek, ISO 1600, 85mm
Tas esmu es! Fotografēja mani Māra Pētersone. Asuma dziļums ir ļoti mazs. Fons ir galīgi "šmigā", kas ir laba lieta, jo tas nenovērš uzmanību.
f/16, 1/8 sek, ISO 100, 14mm
Bulduru stacija, Jūrmala. Viss no A-Z ir ass, kas arī vajadzīgs, jo pilnīgi viss ir svarīgs šādā attēlā.
Asuma dziļuma kalkulatori.
Internetā ir pieejami ļoti daudz asuma dziļuma kalkulatoru, un dažos foto veikalos tādi ir nopērkami pat no kartona, ko viegli paņemt visur līdzi un izkalkulēt uz vietas. Neuztraucies, Tev nav obligāti tādi jāpērk vai jāmeklē internetā. Bet var gadīties, ka kādreiz veidosi kādu īpaši specifisku darbu un vajadzēs aprēķināt, cik daudz būs ass.
Es pats lietoju šo. http://www.dpreview.com/learn/?/Glossary/Optical/Depth_of_Field_01.htm
Vēl ir iespējams nospiest uz kameras "DOF preview" pogu uz kameras korpusa kura parasti atrodas kameras priekšā. Kad nospiedīsi, tad diafragma aizvērsies un Tu varēsi redzēt cik liels asuma dziļums ir. Protams, tas bija ļoti svarīgi kad bildēja uz filmām. Bet digitālajā ērā šī poga zaudējusi savu tvērienu. Firma Sony savās Alfas sērijas spoguļkamerās ir pilnībā atteikusies no tās.
Cena
Pirms sapriecājies par to, ka tagad Tu zini kā uzbildēt skaistus portretus, kur fons ir izsmērējies, un visa uzmanība ir veltīta tikai uz modeli, tad ir viena slikta ziņa priekš Tevis, portretu fotogrāf un fotoreportieri. "Gaišie" objektīvi ir parasti uz pusi dārgāki nekā tādi paši, tikai ar lielāku diafragmu. Tāpēc iesaku izpētīt fiksēto objektīvu(objektīvi tikai ar vienu fokusa attālumu) klāstu, ko piedāvā Tavs kameras ražotājs. Tie parasti visi ir "gaišie", un tie ir zināmā mērā pat par demokrātiskām cenām. Protams, ir arī ļoti dārgi fiksētie objektīvi. Bet lielākā daļa vēl ir nopērkami.
Ja Tu specializējies uz ainavu bildēšanu vai arī studijas foto, tad pērc vienalga kādu objektīvu un būsi priecīgs.
Ekspozīcija ir gaismas daudzums, kas nonāk uz fotojutīgā materiāla - digitālā sensora vai fotofilmas. Ekspozīciju sastāda ISO, slēdža ātrums un diafragma. Perfekti eksponēts attēls nav ne par tumšu, ne par gaišu. Kameras auto režīmi paši mēra ekspozīciju. Manuālie režīmi atļauj mainīt ekspozīciju kā vien vēlamies, vai arī izlabot aparāta kļūdu, ja gadienā mērītājs būs nokļūdījies.
Apskatīsim dažus piemērus. Es izgāju dārzā un sabildēju puķīti ar dažādiem parametriem, lai redzētu, kā mainās ekspozīcija:
ISO 100, 1/250, f/2.8
Šis attēls ir perfekti eksponēts, ir redzamas detaļas bildes ēnu daļās un pašās gaišākajās vietās.
ISO 100, 1/2000, f/2.8
Šis attēls ir nepietiekami sagaismots. Zieds ir vēl saskatāms, taču detaļas fonā ir pārāk tumšas, lai tajās saskatītu kaut kādu informāciju.
ISO 100, 1/8000, f/2.8
Gaisma pavisam maz ir tikusi uz sensora, tāpēc bilde iznākusi pavisam tumša. Fons ir pilnīgi melns, un ziedu var saskatīt tikai ar grūtībām.
ISO 100, 1/60, f/2.8
Attēls ir nedaudz pārgaismots. Zieda gaišākās daļas ir izdegušas pavisam baltas, un tajās nav redzamas detaļas. Uz sensora ir nonācis mazliet par daudz gaismas. Tā kā šādā bildē svarīgākais ir pats zieds, tad šī būtu liela kļūda.
ISO 100, 1/5, f/2.8
Mini trīs reizes, kas redzams bildē! Gaisma ir bijusi daudz par daudz, un gandrīz visā attēlā nav vairs palikusi informācija. Fotogrāfi šīs vietas, kuras ir pilnīgi baltas, sauc par izdedzinātām.
Ekspozīcijas noteikšanas veidi:
Atstarotās gaismas mērīšana ar kameras palīdzību
1. solis - pieejam fotografējamajam objektam pavisam tuvu klāt,
2. solis - nomērām gaismas daudzumu, iekadrējot objektu pa visu kadru,
3. solis - nospiežam Exposure Lock pogu,
4. solis - atkāpjamies un pārkadrējam pēc sākotnējās ieceres,
5. solis - uzņemam bildi.
Spotmērīšana (punkta mērīšana).
Dažās modernākās kamerās ir iebūvēts spotmetrs. Ar to var nomērīt ekspozīciju, neejot klāt objektam, tas ir īpaši labi tad, kad kontrastainas gaismas apstākļos mēs fiziski pieiet klāt nevaram.
Pelēkā karte
Foto preču veikalos ir nopērkamas īpašas 18% pelēkās kartes. Tās ir paredzētas ekspozīcijas un baltā balansa noteikšanai. Dažādas virsmas atstaro dažādu gaismas daudzumu. Pelēkā karte ir veidota tā, lai ekspozīcija tiktu nomērīta vienmērīgi un tiktu sasniegti labākie rezultāti.
Lietošana ir sekojoša:
1. solis - ieliekam karti mūsu izvēlētajā vietā tā, lai gaisma krīt uz viņu tieši tāpat kā uz objektu, ko bildēsim,
2. solis - nomērām ekspozīciju no pelēkās kartes ar spotmetru vai arī iekadrējot pa visu pelēkās kartes kadru un tad nofiksējot ekspozīciju,
3. solis - aizvācam pelēko karti,
4. solis – fotografējam.
Diemžēl šai metodei ir daži mīnusi. Pelēkās kartes ir ļoti grūti nopērkamas, un tās ir salīdzinoši arī dārgas priekš vienkārša papīra gabaliņa. Kā arī diezgan neparocīgi ir nēsāt tādu kartona gabaliņu līdz.
Krītošas gaismas mērīšana ar ārēju eksponometru.
Šis veids ir vispareizākais, kad jāmēra ekspozīcija. Profesionāla fotogrāfa somā noteikti ir līdz eksponometrs. Agrāk, bildējot uz filmām, nemaz bez eksponometra iztikt nevarēja. Šobrīd mums ir tāda privilēģija uzņemt bildi un pēc tam to aplūkot uzreiz uz LCD displeja, un noteikt, vai attēls ir okey. Šie eksponometri ir dažādi un ar dažādām funkcijām, ja esi nolēmis iegādāties sev vienu, tad iesaku pirkt tādu, kurš ir arī flašmetrs. Ar to var noteikt pareizu ekspozīciju, lietojot zibspuldzes.
Vislētākais un iesācējam labākais eksponometrs varētu būt Sekonic L-308S Flashmate. Šis modelis ir arī īpaši populārs ne tikai foto entuziastu vidū, bet arī profesionāļu. Firma Sekonic ražo arī visādas citādas vērtīgas ierīces, kuras būtu vērts apskatīt.
Ekspokorekcija
Ko darīt tad, kad man ir tikai mans fotoaparāts un viss? Tad atliek paļauties tikai uz LCD displeju kameras aizmugurē. Nobildē bildi un fiksi uzmet aci. Ja kaut kas ir par tumšu vai otrādāk - pārdedzināts, tad vajag pielietot ekspokorekciju. Kompaktkamerās šī funkcija varētu būt noslēpta diezgan pamatīgi vai arī vispār nebūt. Bet spoguļkamerās to var ļoti vienkārši paregulēt fotografēšanas brīdī. Ekspozīcijas kompensācija parasti ir apzīmēta kā lineāls, kur vidū ir nulle un uz kreiso pusi ir minusi, un uz labo - plusi. Tā kā, ja esi sarežģītas gaismas apstākļos, tad vari pieņemt lēmumu, uz kuru pusi kompensēt, jo fotoaparāts vienkārši nezina, ko Tu taisies bildēt.
Pikselis ir termins, ko lieto aprakstot digitāla fotoattēla izšķirtspēju, digitālas kameras sensoru elementus un dažādu digitālo displeju elementus. Fotogrāfiem interesē tikai tas, cik daudz pikseļu ir iegūtajai bildei. Jo vairāk megapikseļu, jo, protams, attēls lielāks un detalizētāks.
Jo vairāk megapikseļu, jo lielākas bildes var izdrukāt, nezaudējot kvalitāti.
Tātad, kā noteikt, cik mūsu kamerām ir megapikseļu?
Visvienkāršākais veids ir paskatīties kameras pamācībā, un tur tam ir jābūt rakstītam. Taču vislabāk būtu ieregulēt aparātā visaugstākās kvalitātes bildes režīmu(daudzos aparātos var izvēlēties ar kādu izšķirtspēju fotografēt). Canon fotokamerās šis apzīmējums ir parasti L,M,S lielie burti, gluži tāpat kā kreklu izmēri. Vienmēr centies bildēt maksimālajā iespējamā rezolūcijā. Protams, jo mazāka rezolūcija ir uzlikta, jo bildes mūsu atmiņas kartēs aizņems mazāk vietas, tādā veidā mēs varēsim sabildēt daudz vairāk kadru uz vienas atmiņas kartes. Profesionāli fotogrāfi parasti neiet nemaz ārā no mājas bez vairākām atmiņas kartēm somā, un Tev arī nevajadzētu. Ja tev ir tikai viena atmiņas karte, tad piepērc klāt vēl kādu, jo nekad nevar zināt, kādos piedzīvojumos Tu šodien iekulsies.
Tātad atpakaļ pie tēmas - kad bilde ir uzbildēta, tad atliek to ielikt datorā un aplūkot bildes rezolūciju jeb izšķirtspēju. To var izdarīt uzspiežot uz bildes, atverot "properties" izvēlni, pēc tam ejot uz "Details" sadaļu, un tur būs rakstīti bildes parametri. Bieži cilvēki jauc bildes SIZE ar izšķirtspēju. Size ir tas parametrs, kurš rāda, cik daudz vietas uz cietā diska/atmiņas kartē šī bilde aizņem, un tam nav nekāda sakara ar pašas bildes izšķirtspēju. Kad esi atradis pareizo izmēru, tas parasti ir apzīmēts ar augstums x platums.
Es pats fotografēju ar Canon 30D fotokameru, kurai ražotājs saka, ka ir 8.2 megapikseļi.
Aplūkojot bildi, es redzu, ka bildes izšķirtspēja ir 3504 x 2336. Pirmais skaitlis ir platums, bet otrais augstums. Paņemam kalkulatoru un šos skaitļus sareizinām kopā, un iegūstam (3504 x 2336 = 8,185,344) Maitas gabali tādi!!!!! Apčakarējuši mani!!!!! Lai kamera labāk pārdotos ir, protams, noapaļojuši šo skaitli nedaudz uz augšu.
Labi Ronald! Visi šie aprēķini ir baigi "aizraujošie", bet man tāpat nav tapis skaidrāks par tiem pikseļiem. Praksē tie parādās?
Ja mēs atveram bildi un skatāmies uz ekrānu, tad pikseļus mēs neredzam, bet, ja mēs sākam bildi palielināt, tad arvien vairāk un vairāk pikseļi parādās. Es pievienoju klāt ilustrāciju ar fotoattēlu kreisajā pusē, kurš ir faktiskajā lielumā un labajā pusē tas pats attēls ir palielināts par 3200%. Tie milzīgie kvadrātiņi arī ir pikseļi. Viņi vienkārši tur ir miljoniem, tāpēc arī vārds mega ir priekšā, un mēs, skatoties uz attēlu, nemaz neredzam katru pikseli bez palielinājuma.
Bildē redzama fotogrāfe Māra Pētersone, kura specializējas uz portretu fotografēšanu, izmantojot dabīgo apgaismojumu. Noteikti apskatieties, ja interesē šis novirziens. Good stuff! Es palielināju bildi speciāli uz viņas krekla, lai skaidrāk varētu redzēt pikseļus palielinājumā un saprastu, no kurienes tieši esmu izkadrējis palielinājumu.
Cik mums vispār reāli tie megapikseļi ir vajadzīgi?
Tehnoloģijas pēdējos gados ir tā progresējušas, ka šobrīd ir tas brīdis sasniegts, kad droši var teikt, ka vairāk megapikseļu mums praktiski nav vajadzīgs. Protams, mums ir vajadzīgi pikseļi, tas tāpat kā ar naudu, jo vairāk - jo labāk. Bet, atšķirībā no naudas, mēs bieži vien nezinām, kur pikseļus grūst. Diezgan grūti ir paredzēt arī industrijas tālākos plānus, vai viņi centīsies turpināt to megapikseļu skriešanās sacensības, vai arī paliks pie sasniegtā un centīsies attīstīt jaunākas tehnoloģijas.
Ja Tu vēlies ielikt bildi Draugos, tad Tev pietiks ar 3 megapikseļu kameru.
Lai izprintētu kvalitatīvu A3, to var mēģināt darīt ar 6mpx kameru. Esmu printējis ar savu 8,1mpx kameru un izdruka iznāca ārā perfekta.
Ja noalgosi profesionālu fotogrāfu, tad visticamāk, ka viņš būs Tevi sabildējis no 8mpx - 16mpx.
Firma Canon izlaida jauno Canon 1Ds Mark III profesionālo spoguļkameru, kurai ir 21mpx, kas ir pašreiz pati gribētākā kamera daudzu profesionāļu vidū, kā arī visu to, kuri lieto Canon sistēmu. Nikon lielākā kamera ir Nikon D3, kurai ir 12mpx, bet klīst baumas, ka būšot arī vairāk, jo nevar tā atpalikt no Canon.
Visaugstākās raudzes fotoprofiņi, kuri fotogrāfē lielākajiem pasaules brendiem, lieto lielā formāta fotokameras, tādas kā, piem., Hasselblad H3DII , kurai ir 39 megapikseļu sensors. Bilžu izšķirtspēja un detalizācija esot pilnīgi leģendāra. Diemžēl šāds prieks maksā TIKAI ap 30'000$ par kameras korpusu vien.
Bilžu apskates attālums
Arī profesionāli fotogrāfi bieži vien šo lietu neņem vērā. Un tas ir - jo lielāka bilde ir izprintēta, jo no lielāka attāluma kāds to apskatīs. Kad Tu pastaigājies pa pilsētu un redzi milzīgas reklāmu izdrukas kaut kur pakārtas, Tu tak nemaz ar aci neredzi cik liela izšķirtspēja ir tai bildei, jo to izdruku skaties no milzīga attāluma. Tā kā, ja vēlies taisīt milzu izdrukas un pārsteigt pasauli ar kaut ko ģeniālu, tad, godīgi sakot, vairāk attaisnojuma, kāpēc to nevarētu darīt, nav.
Kad visas svarīgās fotokameras īpašības un specifikācijas teorētiski ir apgūtas, tad ir īstais laiks apskatīt dažas fotokameras, kuras ir vienas no populārākajām, un miljoniem cilvēku visā pasaulē ir atradušas tās par labām esam. Šinī sarakstā ir publicētas kameras dažādiem fotogrāfiskiem mērķiem un dažādiem maciņiem. Vēl tikai gribēju teikt to, ka ne pie viena no zemāk minētajiem ražotājiem nestrādāju, un šis raksts nav domāts kā reklāma vienam vai otram brendam. Ja nu gadienā Tu lasi šo rakstu pēc pāris mēnešiem vai pat gadiem kopš publicēšanas brīža, tad ņem vērā, ka šī industrija ļoti ātri attīstās, šīs kameras var tikt izņemtas no ražošanas vai iznākuši citi progresīvāki modeļi.
1. Canon Powershot G9
* 12.1. megapikselis (1/1.7 collu sensors) ar RAW režīmu maksimālai attēlu kontrolei.
* 6x optiskais mērogmaiņas objektīvs ar optisko attēlu stabilizatoru un SR apvalku
* DIGIC III procesors un iSAPS ātrai apgaismojuma reakcijai, izcilai attēla kvalitātei un progresīvai traucējumu samazināšanai
* Sejas noteikšanas AF/AE/FE un sarkano acu korekcija bilžu apskates brīdī
* 3.0 collu augstas izšķirtspējas PureColor LCD II ekrāns ar ļoti platu skatu leņķi
* ISO 1600 un automātiskā ISO pārbīde
* Kompakts ietvars ar attiecīgo ISO un vairākvadības selektors
* 25 fotografēšanas režīmi, ieskaitot pilnu manuālo kontroli un 2 lietotāja iestatījumus
* Papildus teleobjektīvs ar digitālo telekonvertoru un drošības tālummaiņa
* Hot shoe atbalsts Canon Speedlite zibspuldzēm un optiskā objektīva piederumi
2. Canon EOS 450D
* 12,2 megapikseļu CMOS sensors;
* Canon EOS integrētā attīrīšanas sistēma
* 3,5 kadri sekundē;
* 3.0” LCD ar dzīvās apskates režīmu;
* Plaša laukuma 3 punktu autofokusēšana ar f/2,8 krusteniska centra punktu;
* Attēla stila apstrādes parametri;
* DIGIC III attēlu procesors;
* Digital Photo Professional RAW apstrādes programmatūra
* Kompakts un viegls korpuss;
* Pilnībā savienojams ar visiem Canon EF un EF-S objektīviem un EX sērijas Speedlite zibspuldzēm.
3. Canon EOS 40D
* 10.1 megapikseļu APS-C CMOS sensors
* Nepārtrauktas fotografēšanas ātrums 6.5 kadri sekundē, maksimums 75 kadru sērijas lieli JPEG attēli
* Jaunā AF sistēma ar 9 krusteniska tipa sensoriem.
* DIGIC III procesors
* 3.0” LCD ar Dzīvās apskates režīmu
* EOS integrētā attīrīšanas sistēma
* Skaidrs un spilgts skatu meklētājs
* Pielāgojami Attēlu stila apstrādes parametri
4. Canon EOS 5D
• 12.8 million effective pixels
• No FOV crop (1.0x)
• 4368 x 2912
• ISO 50 - 3200 (when extended)
• 3 frames per second
5. Nikon D300
Jaunas klases kompaktā SLR ar 12,3 megapikseļu CMOS sensoru,
6 kadru/sekundē secīgu uzņemšanu,
paplašināmu ISO diapazonu no 200 līdz 3200 un EXPEED attēla apstrādāšanas programmu. Lieliska veiktspēja profesionāļiem par budžeta cenu.
6. Nikon D3
Formāta FX (pilnrāmja kadra) profesionāla SLR ar augstas jutības 12,2 megapikseļu CMOS sensoru,
paplašināms ISO diapazons no 200 līdz 6400;
EXPEED attēla uzlabošanas programma un 9 kadru/sekundē secīgā uzņemšana.
Etalons profesionālai notikumu fotografēšanai.
7. Pentax K20D
• 14.6 million effective pixels
• 1.5x FOV crop
• Sensor shake system
• 4672 x 3104 (14.5 MP)
• ISO 6400 (expanded)
• Live view
• 3.0 frames per second
Bieži cilvēki man prasa šo jautājumu. Un tas ir saprotams, jo mūsdienās ir pieejami tik daudz dažādu aparātu, ka no plašā klāsta vien var sareibt galva. Uz konsultantu palīdzību ne vienmēr var paļauties, jo bieži vien veikala interesēs ir pārdod Tev, nevis to labāko un kas Tev ir vajadzīgs, bet, kā saka, kārtīgi „iesmērēt” to, ko nepērk nekur citur. Kā sevi pasargāt no šādām situācijām un zināt konkrēti, ko Tev vajag? Centīšos šī raksta laikā pēc iespējas īsāk un konkrētāk aprakstīt visas tās lietas, kas būtu jāņem vērā, izvēloties jaunu fotoaparātu.
Filma pret Digitālajiem
Noteikti vajadzētu izdomāt vai Tu vēlies fotografēt uz fotofilmām, vai ar digitālajiem aparātiem. Digitālie aparāti ir labāki, lai iemācītos fotografēt, jo Tu skaidri redzi, ko Tu dabū uzreiz. Tā kā es neesmu īpaši pacietīgs cilvēks, es pats fotografēju ekskluzīvi tikai digitāli. Filmas maksā naudu, filmu attīstīšana maksā naudu un aizņem laiku un rezultātā Tu tāpat nezini, ko Tu esi dabūjis, jo tas viss ir vai nu jāskenē, vai nu jātaisa kontrolkopijas. Bet daudzi cilvēki saka, ka filma disciplinē un iemāca taupīt kadrus, un lietot tikai tad, kad vajag. Cik cilvēku, tik uzskatu. Tātad lielos vilcienos bilde ir sekojoša. Ja nopirksi digitālo fotoaparātu, tad Tev būs jānopērk tikai vēl dators ar daudz atmiņu. Ja nopirksi filmu kameru, tad būsi priecīgs par to, ka filmu kamera ir daudz reižu lētāka nekā digitālais aparāts, bet ik reizi, kad aiznesīsi filmiņu attīstīt vai pirkt jaunu, no Tevis noplēsīs naudiņu. Digitālajā visa summa jāiegulda uzreiz, bet filmu jeb tā sauktajā analogajā foto jāiegulda visu laiku. Internetam un visādām tehnoloģijām attīstoties, iespējams, būtu gudra doma startēt ar digitālo aparātu. Jo visur, kur mēs vien ejam, mums prasa digitālu attēlu. Ja vēlies taisīt „mākslu” un drukāt bildes pats ar roku, tad, protams, labāk izvēlēties filmu aparātus. Fotopapīra mūžs ir daudz ilgāks nekā uz tintes printera printētai bildei, tāpēc arī daudzi kolekcionāri atzīst tikai analogo jeb filmu fotogrāfiju.
Kameras tips
Vai Tu vēlies pirkt Spoguļkameru vai parasto skata meklētāju kameru? Kāda atšķirība?
Spoguļkamerā Tu redzi identiski to pašu, ko Tu dabūsi uz bildes. Ar skata meklētāju kameru Tev ir jāskatās caur īpašu lodziņu, lai redzētu to, ko Tu fotografēsi. Digitālajās kompaktkamerās Tu skaties uz LCD displeju kameras aizmugurē. Bieži vien tas lodziņš ir uztaisīts ļoti maziņš vai vispār nav. Spoguļkameru lielākais pluss ir tāds, ka Tu vari noskrūvēt esošo objektīvu un samainīt uz kādu citu.
Megapixeļi
Ja esi pavērojis digitālo fotokameru tirgu, tad noteikti esi pamanījis, ka megapikseļu skaits ar katru gadu arvien vairāk un vairāk palielinās. Tā ir kā sacensība ražotāju vidū, kurš ieliks visvairāk. Realitāte ir tāda, ka mums vairāk megapikseļu nemaz nav vajadzīgs. Jo vairāk megapikseļu, jo lielāka izšķirtspēja attēlam ir. Tas nozīmē, ka Tu vari izprintēt lielāku attēlu. Lai, piemēram, draugos(draugiem.lv) ieliktu bildi, mums pilnībā pietiek ar 2 megapikseļu kameru. Bieži vien kad cilvēki šo izdzird, viņi netic, jo kā tas var būt, ka pat telefonam ir vairāk pikseļu, bet bilde pēc nekā neizskatās. Tas ir tādēļ, ka telefoniem ir plastmasas objektīvi, kuri nefokusē, un tiem ir slikti sensori, kas padara bildes nekvalitatīvas un graudainas(trokšņainas).
Es iesaku izvēlēties digitālo kameru no 6-12 megapikseļiem.
Baterijas pret Akumulatoru
Mūsdienās visas mazās elektroierīces nāk kopā ar akumulatoriem, kā, piem., mobilie telefoni. Ja pērc parasto digitālo kameru, tad noskaidro, kādas baterijas tas ņem pretī. Ja būsi izbraucis kādā ceļojumā, pēdējais, ko Tu gribēsi, ir redzēt uzrakstu „BATERY TOO LOW”. Ja Tavs fotoaparātiņš ņem pretī AA pirkstiņus, tad nav problēmas, jo tos var nopirkt uz katra stūra. Tādā veidā nevajadzēs iet uz viesnīcu un lādēt savu vienīgo un unikālo akumulatoru. Lādējamās AA baterijas arī ir dabūjamas, tā kā tas varētu būt vislabākais un izdevīgākais variants nopietnam šūterim!
Auto režīmi pret Manuālajiem
Kad pērc aparātu, noteikti pārliecinies, vai Tavam noskatītajam aparātam ir manuālie režīmi. Auto režīmi (zaļais, portrets, ainava, sports) ir labi tikai tad, kad laiks ārā ir labs. Kad fotogrāfē sliktākos apstākļos, tad fotoaparāts apjūk. Manuālie režīmi atļauj pilnīgi brīvu kontroli pār visiem rādītājiem, tādā veidā Tu esi brīvs un vari darīt visu, kas vien Tev ienāk prātā. Parasti manuālais režīms ir apzīmēts ar lielo „M” burtu uz režīmu ripas. Av(diafragmas prioritāte) un Tv(slēdža prioritāte) režīmi arī ir manuālie režīmi un ir ļoti noderīgi. Katram ražotājam ir savi apzīmējumi, tā kā pārbaudi pirms pērc. Ja vēlies iemācīties nopietni fotografēt, tad bez manuālajiem režīmiem neiztikt.
Kameras izmērs/svars
Ja esi smalka sieviete vai arī dodies kādā ceļojumā, tad pēdējais, ko Tu vēlēsies staipīt līdzi, ir smaga kamera ar lielu objektīvu. Ne vienmēr izmēros lielākās kameras nodrošina to labāko attēlu. Tāpēc plāno savas vajadzības jau iepriekš. Spoguļkamerām ir nepieciešama atsevišķa mugursoma vai pleca soma. Ja vēlies iejukt pūlī un fotografēt žurnālistiskajā stilā un ķert emocijas, tad varbūt laba ideja būtu nopirkt mazāku aparātu un būt neuzkrītošākam. Pēdējo mobilo tālruņu iebūvētās kameras ir diezgan pieņemamas un sniedz kvalitatīvu attēlu. Ja neesi profesionālis, tad varbūt apdomā, vai nav labāk paņemt savu budžetu un iztērēt jaunā multimediju telefonā. Tādā veidā Tu dabūsi vairākas ierīces par vienas cenu un būsi krutākais džeks/čiksa ciemā!!! Labāk telefons, kurš vienmēr ir līdz, nekā spoguļkamera, kas stāv mājās uz plauktiņa noputējusi.
ZOOM
Stāvi tur un nekusties, es Tevi tūlīt piezoomēšū!
Ir divu veidu zoomi, par kuriem Tev ir jāzina:
A – optiskais zooms
B – digitālais zooms
Optiskais zooms izmanto optiku, tātad objektīvu, un palielina vai pavelk platāku kadru uz optikas rēķina. Digitālais zooms ir pilnīgs mēsls, un no tā lietošanas ir jāizvairās. Digitālais zooms neko nepalielina, bet samazina attēla izšķirtspēju izgriežot ārā no attēla to vietu, uz kuru esat zoomējis. Tādā veidā, kad atnāc mājas un pārskati bildes, tad tās, kuras esi zoomējis izmantojot digitālo zoomu, ir iznākušas daudz nekvalitatīvākas un mazākas izmēros.
Kad pērc savu 20x zoomējošo kameru, tad iepriekš pārliecinies, vai digitālais zooms nav ieskaitīts jau tajā iekšā.
Spoguļkamerām šī situācija atkrīt, jo Tu vari uzskrūvēt kādu vien objektīvu vēlies, kas sniedz daudz augstāku kvalitāti pār parastajām „čaiņiku” kamerām. Diemžēl labs objektīvs bieži vien maksā vairāk par pašu kameru, tā kā nav jau īsti jēgas nopirkt labu kameru un uzskrūvēt virsū lētāko objektīvu. Spoguļkameru lietotājiem vēl jāņem vērā tas, ka reportāžas karstumā bieži var sanākt mainīt objektīvus, tā kā, ja esi noskatījis spoguļkameru, tad apdomā, vai augstā kvalitāte ir svarīgāka, nekā nedabūt no sievas pa kaklu par iztērēto ģimenes budžetu!
Continuous shooting, fps
’Frames per second’ nozīmē cik kadrus sekundē varēsi uzņemt. Diemžēl par šo ekstru būs jāmaksā divtik. Spoguļkamera, kura fotografē ar 6 kadriem sekundē, būs 2x dārgāka nekā tā, kura bliež tikai 3 fps. Ja nopietni esi iecerējis bildēt sportu vai kādus citus dinamiskus sižetus, tad ieteiktu skatīties uz kamerām, kurām šis parametrs būtu pēc iespējas augstāks. Tādā veidā ir iespējams atlasīt, kurš tieši kadrs Tev patīk vislabāk. ‘Ziepju trauku’ kamerām šī funkcija parasti ir ļoti slikta, un pašas kameras ieslēgšanas laiks arī nav pārāk ātrs.
Digitālie foto formāti
Pašlaik populāri ir vairāki digitālo bilžu foto formāti. Daži no tiem ir labāki pie datorapstrādes, bet citi pie bilžu glabāšanas, jo neaizņem tik daudz vietas.
Ja Tevi interesē datorapstrāde un Tev patīk visas savas bildes kaut kā ‘uzlabot’ ar Photoshop programmas palīdzību, tad iesaku sameklēt tādu kameru, kurai noteikti ir RAW failu formāts. Pārsvarā visām mūsdienu spoguļkamerām ir šis formāts, bet ‘ziepju traukos’ tas ir sastopams ļoti reti. Ja vēlies sev ‘ziepju trauku’ ar RAW formātu, tad iesaku aplūkot firmas Canon produkciju. Noteikti jāpatur prātā, ka RAW formātā bildētas bildes aizņems daudz vairāk vietas uz cietā diska un tās nav iespējams apskatīt vai izdrukāt tūlīt pat pēc nofotografēšanas. Tās vispirms ir jākonvertē par Jpeg failiem. Tehnoloģija vēl tik tālu nav aizgājusi. Tāpēc daudzi profi vēl joprojām bliež Jpegus.
Sensora aizsardzība pret putekļiem
Ja pirksi spoguļkameru, tad esi gatavs tam faktam, ka, mainot objektīvus, kāds puteklis var ieslīdēt iekšā kamerā un pielipt pie sensora. Sliktā ziņa ir tāda, ka tas tā noteikti arī notiks. Un vēl sliktāka ziņa ir tā, ka tas puteklis būs arī redzams uz bildes kā melns punktiņš. Nemēģini nekādā gadījumā tīrīt pats viņus nost. Labāk uztici to kādam, kurš jau to ir darījis iepriekš un zina, ko viņš dara.
Daudzi kameru ražotāji ir izstrādājuši sistēmas, kuras palīdz šos te putekļus dabūt nost no kameras sensora. Tāpēc izspēti, vai Tavai noskatītajai kamerai ir šāda aizsardzība. Par šo sistēmu efektivitāti es nemācēšu komentēt. ‘Ziepju trauku’ lietotāji var uzelpot, jo kameras korpuss ir noslēgts un nekas uz sensora nostāvēties nevar.
Stabilizācijas motori
Canon fotoaparātiem šī funkcija saucās IS – image stabilization, Nikonam VR – vibration reduction. Par citiem ražotājiem izpēti pats. Šī funkcija ir ļoti laba un vajadzīga. Spoguļkameru teleobjektīvos tā ir bieži sastopama, un aso bilžu skaits jūtami palielināsies. Arī daudzās ‘ziepju trauku’ kamerās ir iebūvēta šī funkcija. Tā kā, ja pērc kameru ar ļoti lielu zoomu, tad esi īpaši uzmanīgs un pārprasi vēlreiz pārdevējam, vai šai kamerai ir attēla stabilizācija.
Full frame (tikai digitālajām spoguļkamerām)
Ja esi nolēmis kļūt par profesionālu šūteri, tad Tev vajadzētu izlemt par to, vai vari atļauties nopirkt pilnā kadra sensora kameru. Ja vari, tad iesaku to darīt. Ja nevari, tad atrodi bagātu mīļāko vai sponsoru. Šīs kameras ir īpaši labas ar to, ka tās sniedz labāku kvalitāti un kadra malas netiek apgrieztas. Sliktā ziņa ir tā, ka lētākā ir Canon 5D kamera, kas maksā virs 1000Ls.
Video
Spoguļkameras nav domātas, lai ar tām uzņemtu augstas izšķirtspējas video. Ja vēlies video, tad vai nu vajadzētu padomāt par videokameru, vai arī par augstākas klases digitālo kompaktkameru.
Aksesuāru un objektīvu izvēle
Pērkot spoguļkameru, tam vajadzētu būt noteicošam faktoram. Pirms pērc, pārliecinies vai noteiktam ražotājam būs tādas klases un specifikas optika, kas Tev ir nepieciešama. Neaizmirsti arī izpētīt tādu aksesuāru klāstu kā zibspuldzes. Salīdzini cenas ar citiem izgatavotājiem un pārliecinies, ka, pērkot kameru, neiekrīti slazdā, kur pēc tam par visām pārējām mantiņām nāksies pārmaksāt. Noteikti arī izpēti, vai Tev ir iespējas augt ar šo tehniku. Jo, ja izlemsi, ka pašreizējā kamera vairs neatbilst Tavām prasībām, tad vai ir iespēja paņemt ko labāku no šī paša ražotāja, nemainot objektīvu un citu aksesuāru arsenālu. Nebūtu prātīgi nopirkt Canon ar 5 objektīviem un tad pāriet uz Nikon sistēmu, jo viņam Canon objektīvi neder.
Kompaktkameru īpašnieki var par šo tik daudz nesatraukties, jo kompaktkamerām nav paredzēti pārāk daudz aksesuāru, bet noteikti ir jāizpēta tie, kas ir.
Lietota tehnika un neoriģinālie aksesuāri
Nevajag baidīties no lietotas tehnikas. Ja Tev ir iespēja pārbaudīt to štrumentu, ko Tu pērc, tad noteikti dari to. Pārliecinies, vai visas skrūves ir vietā. Vai korpusā nav nekādas pazīmes, ka aparāts vai objektīvs ir sists vai kritis zemē kaut kur. Pārbaudi, vai nekur nekas nečīkst. Esi kā CSI krimināleksperts. Noteikti, ja pērc kameru vai fotoaparātu, tad ieliec savu atmiņas karti un uzbildē kādus kadrus, izmantojot dažādus iestādījumus un dažādās gaismās. Pēc tam aizej pie sava datora un izpēti bildes lielākā palielinājumā. Noteikti, kad runā ar pārdevēju, tad uzzini, kāpēc viņš pārdod tieši šo objektīvu vai kameru, un būtu labi uzzināt, cik nopietni viņš to ir lietojis. Kamerai tāpat kā mašīnām ir noskrējiens, un, jo mazāks, jo labāk. Protams, neaizmirsti pakaulēties par cenu!
Ir vēl variants pirkt neoriģinālos izstrādājumus. Piemēram, firma Sigma ražo objektīvus visām lielajām spoguļkameru firmām. Tie parasti ir daudz lētāki. Ja gribi augstāko iespējamo kvalitāti, tad no šiem izstrādājumiem vajadzētu izvairīties. Savukārt, ja Tev tas nav pārāk svarīgi un esi uz budžeta, tad noteikti starp visām Sigmām var atrast arī kādu labu modeli.
Lielais piecinieks!
Ja esi noskatījis fotokameru, kuras ražotāji ir Canon, Nikon, Sony, Pentax vai Olympus, tad problēmām nevajadzētu būt. Šīs firmas ir līderi šajā jomā un tur fotokameru tirgu. Ir arī citas firmas, kuras ir ļoti ekskluzīvas, bet, tā kā šis raksts ir domāts vairāk iesācējiem, tad es izvairīšos saukt īpaši specifiskas sistēmas, lai nejauktu Tev prātu vēl vairāk.
Cena
Noteikti neiztērē visu savu budžetu tikai par kameras korpusu. Es iesaku nopirkt lētāku kameru, bet labāku objektīvu. Noteikti paredzi uz priekšu, vai Tev būs vajadzīgs vēl kāds objektīvs, ārējā zibspuldze un statīvs.
Ja Tu pirksi kompaktkameru, tad Tev nav jāuztraucas par objektīvu mainīšanu. ~300Ls atzīme pašlaik ir tā robeža, kur beidzas kompaktkameras un sākas spoguļkameras.
Iegooglē!
Pirms pērc fotoaparātu noteikti atver interneta pārlūku un izpēti, kas internetā ir rakstīts. Es neiesaku iet forumos un citiem cilvēkiem prasīt, vai šis konkrētais modelis ir labs, jo vienam tas var būt labs, bet otram slikts. Ieraksti googlē aparāta marku un modeļa numuru un klāt pieraksti vārdu REVIEW, un google atradīs Tev izsmeļošus rakstus par konkrēto izstrādājumu.
Rekomendēju visiem apmeklēt adresi http://www.dpreview.com/ Tur ir daudz dažādas informācijas par pēdējiem iznākušajiem fotokameru modeļiem.
Nu ko, es ceru, ka nesanāca pārāk sviestains raksts. Un atceries, ka ne jau fotoaparāti bildē bildes, bet gan tas ir fotogrāfa paša pienākums. Fotoaparāts ir tikai izteiksmes līdzeklis. Ja radās kādas neskaidrības, vai vienkārši gribi man ko pateikt/pajautāt, tad droši iešauj kādu rindiņu komentāru sadaļā. Komentēt var jebkurš. Veiksmīgu iepirkšanos!
Sveicināti. Mani sauc Ronalds, un es esmu fotogrāfs. Šo blogu izveidoju, lai informētu Jūs par manām aktivitātēm un iemācītu Jums šo to par fotografēšanu. Es vēl tikai mācos, tā kā manas bildes nav jāuztver pavisam nopietni, tāpat kā šis blogs. Man īsti nemaz nav skaidrs, kā šis blogs darbojas, bet gan jau es ar laiku iemācīšos. Šobrīd man ir tehniskas grūtības ar datoriem. Konkrēti problēmas ar cietajiem diskiem. Bet es ceru, ka drīz visas nedienas atrisināšu un tad jau turpināšu rakstīt kaut ko sakarīgāku. Viennozīmīgi nākamais solis manā fotografēšanas karjerā būs ļoti atbildīgs - pirmās mājaslapas izveidošana. Tā kā tad jau redzēs, kas būs. Lai Jums veicas!
Kurš skatās futbola eiropas čempionātu??? Es!!!!!! Baigi patīk un Jums arī iesaku! Piece Out!
Beidzot varu paziņot par to, ka darbs pie manas mājaslapas ir noslēdzies, un tā ir publiski pieejama ikvienam. Lapa ir 3 valodās -latviešu, angļu un krievu. Lapā šobrīd ir gandrīz 200 fotogrāfiju, kas ir izkārtotas dažādās tēmās. Protams, lapa nebūtu tapusi bez manu draugu palīdzības. Īpašs paldies Mārtiņam, kas visu to salika kopā, un Katerinai par krievu valodas tulkojumiem. Darbs pie lapas tiks turpināts, un pastāvīgi tiks pievienoti jauni materiāli.
